Īstenais un būtiskais Bauslības nolūks

Tā kā cilvēkiem pēc Ādama grēkākrišanas bija tik dziļš un slēpts naids pret Dievu un vienlaikus tik bezgalīga mīlestība uz sevi un pasaulīgām lietām un tā kā tie sāka nicināt un aplami izmantot dievišķo žēlastību miesīgai drošībai, tad Dievs ne tikai uzturēja Bauslības izjūtu sirdsapziņā, bet slēdza ar cilvēkiem vēl vienu Bauslības derību, kas pavisam skaidri un spēcīgi atklāta Sinajā, ko varētu saukt arī par pārmācības derību jeb par cietumu.

Šai derībai kritušajiem un lepnajiem cilvēkiem bija jāmāca meklēt žēlastību un to novērtēt.

Īstenais un būtiskais Bauslības nolūks nebija vis atcelt apsolījumu, mainīt Kristus žēlastības derību, glābt un taisnot cilvēku ar Bauslību, bet — kā Raksti saka — lai visiem cilvēkiem tiktu aizdarīta mute un visa pasaule taptu vainīga Dieva priekšā (Rom.3:19).

Bauslība nebūt nedara cilvēku dievbijīgu un Dievam tīkamu, bet gan Dieva priekšā vainīgu. “Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod — grēka atzinu.” (Rom.3:20)