Tu redzi arhīvu par cietums
Tā kā cilvēkiem pēc Ādama grēkākrišanas bija tik dziļš un slēpts naids pret Dievu un vienlaikus tik bezgalīga mīlestība uz sevi un pasaulīgām lietām un tā kā tie sāka nicināt un aplami izmantot dievišķo žēlastību miesīgai drošībai, tad Dievs ne tikai uzturēja Bauslības izjūtu sirdsapziņā, bet slēdza ar cilvēkiem vēl vienu Bauslības derību, kas pavisam skaidri un spēcīgi atklāta Sinajā, ko varētu saukt arī par pārmācības derību jeb par cietumu.
Dažās valstīs joprojām pastāv vecā parauga cietumi: pieblīvēta, tumša un augstākajā mērā neveselīga vieta, kurā gandrīz vai vispār nav nekādas aprūpes un kurā cietumnieki pakāpeniski pārvēršas uz slikto pusi gan garīgi, gan fiziski. Diezgan daudzās valstīs šāds ieslodzījums ir aizliegts, jo visus ieslodzījuma jautājumus stingri nosaka likums.
Misters Bērns nokļuvis cietumā sastop kādu pašpasludinātu sludinātāju, kurš ir apņēmības pilns glābt zudušās dvēseles.
Un apustulis runā uz viņiem Dieva Vārdu. Runā uz šo cietumsargu un visiem, kas bija tanī namā. Un pēkšņi šis Vārds, kurš kaut kā pirms tam bija paslīdējis garām, varbūt kaut kur tā garām ejot bija dzirdēts, kur kā ļaudis jau bieži mēdz atmest ar roku: eh, ko nu tur! Es jau tāpat visas šīs lietas zinu, nieki vien ir.
“Bet tagad, nomiruši bauslībā, esam atbrīvoti no tās, kas mūs cieši saistīja.” [Rom.7:6]
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)