Kāpēc tad ir dota bauslība?

Par Bauslības vispārējo uzdevumu apustulis Pāvils ir rakstījis Vēstulē galatiešiem 3:19: “Kāpēc tad ir dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klāt pielikta..”

Tātad, pirmkārt, Bauslība ir dota, lai atturētu neticību no rupjākiem grēku darbiem, un, otrkārt, lai tā būtu kā mēraukla visiem cilvēkiem, pēc kuras mēs vienmēr zināsim, kas Dievam ir patīkams un kas — nepatīkams.

Šādam Bauslības darbam, kas notiek pie atgriešanās, ir jānotiek cilvēkā ik dienas, par to apustulis raksta Vēstulē romiešiem 5. nodaļā, kur viņš runā par galveno ticības artikulu: “..kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti. Bet bauslība ienākusi starpā, lai pārkāpums vairotos; bet, kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība..” (Rom.5:19-20).

Cits nekas nepalīdz! Cilvēks nekad nesāks patiesi godāt grēku izpircēju, ja viņu vispirms nebūs dzinis un vajājis grēks un Bauslība. Bet nu Dievs ir samierināts, Viņš ir apžēlojies par visiem mūsu pārkāpumiem, Viņa žēlastības pilnā sirds deg mīlestībā pret visiem dārgi atpirktajiem. Tomēr, iekams viņi nav bijuši asinsatriebēju dzīti un vajāti, viņi nav glābjami un aizkustināmi meklēt patvērumu atpestīšanas pilsētā. Tādēļ Dievam arvien mūs ir jābiedē, jāmoka, jāsatricina un jānogurdina ar Bauslības pavēlēm un spriedumiem.

Jāzeps dega mīlestībā, kad viņa brāļi ieradās Ēģiptē, un uzreiz izlēma darīt tiem labu, taču caur savu tulku viņš runāja ar tiem skarbi (1.Moz.42), lika tos sasiet un ieslodzīt, tos skumdināja un biedēja, lai viņu cietās sirdis darītu maigas, un gluži tāpat arī Dievam caur Savu kalpu un tulku Mozu ir nepieciešams mūs biedēt, ieslodzīt, nospiest un skumdināt. Taču Viņš runā caur Bauslību un skumdina tikai tāpēc, lai visiem aizdarītu mutes un visa pasaule stāvētu vainīga Dieva priekšā (Rom.3:19), un lai grēks kļūtu pārpārēm grēcīgs.