Īstais Bauslības lietojums
27.03.2018 Autors: Dr. Mārtiņš Luters e-apceres
“Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.” [Gal.3:24]
Bauslība ir audzinātāja, kas audzina, lai dzītu nevis pie kāda likumdevēja kurš prasa labus darbus, bet gan — pie Kristus, kas sniedz taisnību un pestīšanu, lai mēs tiktu attaisnoti ar ticību Viņam, nevis ar darbiem. Taču tad, kad cilvēks sajūt Bauslības spēku, viņš to nesaprot un tam netic. Tādēļ ļaudis mēdz sacīt: es esmu dzīvojis nolādētu dzīvi, jo esmu pārkāpis visus Dieva baušļus, tādēļ pelnījis mūžīgo nāvi. Ja Dievs manam mūžam vēl pieliktu dažus gadus vai vismaz dažus mēnešus, tad gan es labotu savu dzīvi un dzīvotu svēti! Šādi cilvēks pārvērš Bauslības pareizo lietojumu aplamā.
Taču īstais Bauslības lietojums ir tāds, lai es ar tās palīdzību tiktu vests pie grēka atziņas un pazemots, lai es nāktu pie Kristus un ar ticību kļūtu attaisnots. Ticība nav ne likums, ne darbs, bet droša paļāvība, kas satver Kristu, un Viņš ir Bauslības gals (Rom.10:4).
Ne tā, ka Viņš atceltu veco Bauslību un atnestu jaunu vai arī būtu soģis, kura dusmas nepieciešams remdēt ar darbiem, bet Viņš ir Bauslības gals, un ikviens, kurš Viņam tic, top attaisnots, jo Viņu Bauslība nevar apsūdzēt.
Bauslība atklāj grēku un pazemo grēcinieku, lai ar šīs apsūdzēšanas un satriektības palīdzību viņš tiktu dzīts pie Pestītāja un Mierinātāja Kristus. Kad tas ir noticis, cilvēks vairs nav pakļauts audzinātājai. Šis Bauslības lietojums ir loti nepieciešams, jo, tā kā visa pasaule ir grēka varā, Bauslība kalpo, lai atklātu grēku; bez šāda Bauslības lietojuma neviens nevarētu iemantot taisnību.
Līdzīgās e-publikācijas