Veiksme un labais

Apgalvojumu, ka veiksme ir laba, izaicina pretēja tēze, kas aplūko ilgstošu panākumu nosacījumus, proti, ka tikai labais var būt veiksmīgs.

Šeit tiek saglabāta spēja spriest, neskatoties uz panākumiem. Šeit pareizais paliek pareizais un nepareizais paliek nepareizs. Šeit izšķirošajā brīdī neaizver acis, lai tās atkal atvērtu pēc darījuma noslēgšanas. Un šeit apzināti vai neapzināti tiek atzīts pasaules likums, saskaņā ar kuru taisnīgums, patiesība un kārtība ilgtermiņā ir stabilāka par vardarbību, meliem un patvaļu.

Tomēr šī optimistiskā tēze maldās.

Šajā gadījumā ir vai nu jāvilto vēstures fakti, lai pierādītu, ka ļaunums cieš neveiksmi, kas ātri atkal novedīs pie apgrieztā pieņēmuma, ka veiksme ir laba, vai arī optimisms sabruks faktu priekšā un beigsies ar visu vēsturisko panākumu nosodīšanu.