Lūka kā himnu apkopotājs

Noklausies šo e-publikāciju

Evaņģēlija sākumā Lūka atspoguļo īpašas pateicības himnas, kuras, pēc mūsdienu zinātnieku domām, atbalsta pirmavotu autentiskumu.

Marijas slavas dziesma (Lk.1:46-55), kas līdzinās Samuēla mātes Annas slavas dziesmai (1.Sam.2:1-10), bieži tiek izmantota pirmās draudzes dievkalpojumos. Caharijas himna (Lk.1:68-79) ietver materiālu, kas atrodams jūdu lūgšanu grāmatas tā dēvētajā “18. lūgšanā” un atbilst mūsu zināšanām par viņa raksturu. Sīmeana pateicības lūgšana (Lk.2:29-35) balstās uz mesiāniskajiem pravietojumiem, kurus plaši atzina gudrie un kuri, kā ticēja Sīmeans, atrada piepildījumu Jēzus bērnā.

Vecajai Derībai nav svešas tādas pateicības himnas, raudu un uzvaras dziesmas. Vispazīstamākā no tām ir Mozus dziesma 5. Mozus 32, uz kuru savās pārdomās par Mesiju bieži norāda gudrie. It īpaši ar “Mesiju, Dāvida Dēlu” ir saistīta viscaur atkārtotā doma par “pestīšanas klinti“. Jaunajā Derībā Mozus dziesmas ekvivalents varētu būt “jauna dziesma” Dieva Jēram no Atklāsmes grāmatas (Atkl.5:9-13, 14:3 un 15:3-4). Baznīcas vēsturē jaunas himnas rašanās bieži vien ir cieši saistīta ar atdzimšanas laiku vai Svētā Gara darbu. Lūku praktiski varētu uzskatīt par pirmo himnu apkopotāju kristietībā.

Marijas un Caharijas himnās ir apzīmējumi, kuri dievbijīgam jūdam liktos ļoti pazīstami. Viņš tos daļēji zinātu no Annas slavas dziesmas: “Mana sirds ir līksma par To Kungu, mans rags ir augstu pacelts Tā Kunga spēkā, ..nav citas klints, kā vien mūsu Dievs.. Tas Kungs nokauj un Viņš dara dzīvu, Viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā, ..Viņš pacels Sava svaidītā pestīšanas ragu.”

Ebreju valodā tiek izmantota frāze “Sava svaidītā pestīšanas ragu”, kur vārds “rags” atspoguļo “godību” (1.Sam.2:1-2,6,10). Marija saka: “Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu, ..paaugstinājis zemos, ..pieminējis Savu žēlastību, kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi..”

Caharija pateicas Dievam, ka Viņš ir “piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā”.. Katrs dievbijīgs jūds šos vārdus saistītu ar shaharît rīta lūgšanas vārdiem, kur atkārtoti, ar to pašu uzsvaru tiek teikts:

“Esi slavēts, Kungs, Ābrahāma vairogs.. Tu parādi Savu uzticību pret pīšļu bērniem, ..Tu, ķēniņ, kas nokauj un dari dzīvu un pacel uz pestīšanu, ..dod Savam kalpam, Dāvida nama Atvasei, plaukt, un pacel viņa pestīšanas ragu; jo mēs esam gaidījuši Tavu pestīšanu visu dienu: esi paaugstināts, Kungs, kas pacel pestīšanas ragu.”

Lūkas pierakstītās himnas uzticīgi tiek attēlotas tādā veidā, kādā dievbijīgi jūdi, Jēzus laikabiedri, būtu atspoguļojuši savu lūgšanu dzīvi.