Skip to content
4. marts, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

2. Kas ir Mazais Katehisms?

  • Sākums
  • Dievišķais Svētā Vakarēdiena iestādījums
  • e-raksti

Dievišķais Svētā Vakarēdiena iestādījums

Dr. Dž. Teodors Millers

Svētais Vakarēdiens ir ne mazāk dievišķs iestādījums un pavēle, kā Kristība [Mt.22:19] un Evaņģēlija sludināšana [Mk.16:15-16]. Svētajam Vakarēdienam, kuru mūsu Kungs iedibināja tajā naktī, kad tas tapa nodots, ir jāpaliek lietošanā līdz pat laiku beigām [“To darait, mani pieminēdami” (Lk.22:19); “To dariet, citkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami” (1.Kor.11:25)]. Tieši tā Svēto Vakarēdienu arī saprata un attiecīgi svinēja svētie apustuļi un senā kristīgā Baznīca.

Dievišķais Svētā Vakarēdiena iestādījums


Svētā Vakarēdiena dievišķais iestādījums ir pastāvīgi jāuzver, jo arī mūsdienās atsevišķi jūsmotāji (kvekeri, Pestīšanas Armija) noraida Svēto Vakarēdienu kā “tikai ceremoniju, kuru nav pavēlējis mūsu Kungs.” Tādējādi šie jūsmotāji izrāda pilnīgu konsekvenci. Nekonsekventi jūsmotāji (kalvinisti) noraida vienīgi Kristus miesas un asiņu fizisku saņemšanu Svētajā Vakarēdienā, apgalvojot, ka “miesa neder nenieka” (nepareizs Jņ.6:63 pielietojums), savukārt kvekeri vispār noraida šo Sakramentu, apgalvojot, ka “Dieva valstība nav ēšana un dzeršana (nepareizs Rom.14:17 pielietojums), un ka kristieti nedrīkst “tiesāt ēdienu un dzērienu dēļ” (nepareizs Kol.2:16 pielietojums).

Saskaņā ar kvēkeru mācību, patiesais Vakarēdiens tiek uzņemts cilvēka sirdī (nepareizs Atkl.3:20 pielietojums). Vēl vairāk, viņi māca, ka Kristus svinēja pirmo Vakarēdienu vienīgi savu “vājo mācekļu” dēļ, tādēļ tas ir domāts mūsu stiprināšanai ne vairāk, kā “kāju mazgāšana” [Jņ.13:5], vai “slimā svaidīšana ar eļļu” [Jēk.5:14-15], vai “sargāšanās no asinīm un nožņaugtā” [Ap.d.15:29]. Taču kvekeri nav vienīgie, kuri sagroza šo mācību.

Mūsdienu racionālistiskie teologi (B. Veiss, Jūlihers, Spita) ir mēģinājuši noliegt Svētā Vakarēdiena dievišķo iestādījumu, lietojot argumentus, kuri nebūt nav pārliecinošāki par kvēkeru lietotajiem (“Vienīgi Pāvils un Lūka citē vārdus: “To dariet, mani pieminēdami,” utt.). Turpretī Krēmers pamatoti atzīmē, ka nevienam citam faktam Jaunajā Derībā nav skaidrāku pierādījumu, kā Svētā Vakarēdiena dievišķajam iestādījumam.

Atšķirībā no svētās Kristības, kura ir sakraments, ar kura palīdzību tiek izraisīta ticība, Svētais Vakarēdiens ir Sakraments, ar kura palīdzību tiek stiprināta ticība. Gerhards: Caur Kristību mēs tiekam uzņemti derībā ar Dievu; caur Svētā Vakarēdiena lietošanu tajā tiekam uzturēti. Caur Kristību mūsos iedegas ticība un Svētā Gara dotais mantojums; caur Svētā mielasta saņemšanu tie pieaug un nostiprinās.

Tādēļ Kristībai pamatoti jānotiek pirms Svētā Vakarēdiena. Vasarsvētku dienā Pēteris aicināja jūdus kristīties, nevis saņemt Svēto Vakarēdienu (Ap.d.2). Šim apstāklim ir liela praktiska nozīme, jo cilvēkiem, kuri vēlas saņemt Svēto Vakarēdienu, vispirms ir jātiek kristītiem [skat. Kol.2:11-12: Kristība Jaunajā Derībā notiek apgraizīšanās vietā un Vecajā Derībā vienīgi apgraizītie tika pielaisti Pasā maltītei – 2.Moz.12:48].

Reizēm šim Sakramentam Rakstos ir doti konkrēti nosaukumi (maizes laušana [Ap.d.2:42]; Tā Kunga mielasts [1.Kor.11:20]; mielasts [1.Kor.10:21]), reizēm – tikai norādes (Euharistija, [Mk.14:23]; Komūnija[1.Kor.10:16]; Vakarēdiens [1.Kor.11:23]). Baznīctēvu darbos šis Sakraments tiek dēvēts arī par “dievkalpojumu “, “mīlestības maltīti”, “liturģiju”, “upuri”, “upurēšana”, “noslēpumu”, “pateicības mielastu”,utt., bet latīņu valodā sarakstītajos – par “misi”, Tā Kunga mielastu, Altāra Sakramentu utt..

Ja vien šī Sakramenta nosaukumi netiek lietoti nebibliskas mācības apzīmēšanai, par tiem nav vērts īpaši diskutēt. Luters reizēm izmantoja nosaukumu mise, lai arī nepārprotami noraidīja katoļu mācību par misi, un viņš aizstāvēja šo nosaukumu no sava fanātiski noskaņotā oponenta Karlštata uzbrukumiem. Mūsdienu vācu teologi (Holcmans, Nēsgens u.c.) bieži vien izmanto terminu “Tā Kunga Vakarēdiens”.

Tags: De Coena Sacra Kristīgā dogmatika mācība par Svēto Vakarēdienu

Continue Reading

« Inkarnācija un reālā klātbūtne luteriskajā un reformēto konfesijās
Rakstu pamats tikai vīriešu ordinācijai »

Ieskaties

Velns var palikt arī jūsu prātā
Jautājumi par debesīm
Ieklausies uzmanīgi
Nacionālpatriotiskā un romantiskā sprediķošana

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “gviclo neslēpjas. Vienkārši spied uz gviclo. Bet kas ir scwildflower9? Ar cieņu, gviclo”
  • Roberto: “Cody, paldies par ekskursu, pilnība piekrītu nostājai ...tomēr ņemot vērā kristīgai ticībai, konservatīvām vērtībām un runas brīvībai pieaugošos naidīgos noskaņojumus…”
  • Cody: “Pāvels Durovs savulaik dibinājis вКонтакте sociālo tīklu, tad Krievijas specdienestu piespiests to nodeva tam pašam specdienestam, tad emigrējis un radījis…”
  • Janis Karklins: “ar kļūdu biju domājis vārdu "sātans", ne jau Rakstu vietu. "Bet Dieva vārds mums atklāj vairāk nekā tikai mūsu nožēlojamo…”
  • jean: “Jā, tas apceres teksts ir burtisks citāts no Ef. 6:12 -- "Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Ko nozīmē piedalīties Svētajā Vakarēdienā?
  • Vakarēdiena vārdu atkārtošana
  • Altāra Sakraments
  • Par Svēta Vakarēdiena upuri
  • Katra žēlastības līdzekļa pilnīgā unikalitāte
  • Ko Vakarēdienā saņem un kā to darīt cienīgi
  • Bērni saņems Vakarēdienu
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Žēlastības aicinājums Žēlastība ir aicinājums
    • e-refleksijas

    Žēlastība ir aicinājums

  • Vai pestīšanai ir nepieciešami labie darbi? Vai pestīšanai ir nepieciešami labie darbi?
    • e-apceres

    Vai pestīšanai ir nepieciešami labie darbi?

  • Godāt Dievs tēlu cilvēkos Godāt Dievs tēlu cilvēkos
    • e-apceres

    Godāt Dievs tēlu cilvēkos

  • Virtuālā ballīte Virtuālā ballīte
    • e-paziņojumi

    Virtuālā ballīte

  • Devīto gadu pēc kārtas stabili līderi Devīto gadu pēc kārtas stabili līderi
    • e-ziņas

    Devīto gadu pēc kārtas stabili līderi

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jer.29:11
    Es zinu, kādas domas Es par jums domāju, saka Tas Kungs: miera domas un ne ļaunas domas, ka Es jums dodu to cerēto galu. 

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021