Kristus var atgriezties jebkurā brīdī

“Turklāt jūs esat apjautuši šo brīdi, ka ir pienācis laiks mosties no miega, jo pestīšana mums tagad ir tuvāk nekā toreiz, kad sākām ticēt.” (Rom.13:11)

Miegs, no kura svētais Pāvils cenšas mūs šeit pamodināt, ir grēka garīgais miegs. Tas ir miegs, no kura cilvēkam katru dienu jāmostas, līdz savai miesīgajai nāvei, lai galu galā viņš neiegrimtu mūžīgā nāvē. Neatgrieztais cilvēks guļ šajā miegā, gluži kā mirušais, tāpēc viņš neredz, nedzird un nesaprot neko garīgu. Tomēr pat patiesi un atmodušies kristieši nevar izvairīties no zināmas garīgās miegainības. Ja viņi nevēlas atgriezties vecajā garīgajā nāves miegā, viņiem ir sevi nepārtraukti jāmodina.

Šis apustuļa vārds attiecas arī uz mums. “Turklāt jūs esat apjautuši šo brīdi, ka ir pienācis laiks mosties no miega, jo pestīšana mums tagad ir tuvāk nekā toreiz, kad sākām ticēt.” Ir skaidrs, ka ar “pestīšanu” Pāvils nedomā Dieva žēlastību un grēku piedošanu, jo Romas draudzes kristiešiem tās jau bija. Viņš šeit atsaucas uz Kristus atgriešanos Pēdējā dienā, lai Savus bērnus aizvestu mājās uz debesīm un svētību. Apustulis neapgalvo, ka kādreiz būtu bijis laiks, kurā cilvēkam nebūtu bijis iemesla mosties no garīgā miega. Tā vietā viņš saka, ka tik ilgi, kamēr Kristus nebija nācis miesā (un bija Vecās Derības laiks), Viņam nebija iespējas atkal nākt, šoreiz jau uz tiesas dienu, tā izbeidzot visai cilvēcei žēlastības laiku. Protams, tajā laikā cilvēks varēja izprātot, ka viņa pamošanos no miega var nesteidzināt un paveikt to mazliet vēlāk. Bet, mīļie kristieši, mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad sākām ticēt. Kristus ir atnācis, un Viņš var atgriezties jebkurā brīdī! Tagad ir pienācis laiks mosties no miega, lai Tā Kunga diena nenāktu pār mums kā pār tām neprātīgajām jaunavām, kas pamodās pārāk vēlu, un tad atklāja, ka durvis uz debesu laulību nu jau ir mūžīgi aizvērtas.

Ja jau apustuļu dienās tuvojošos Kristus atgriešanos uzskatīja par iemeslu steigšus mosties no miega, cik daudz vairāk tas ir iemesls mums! Ir pagājuši daudzi gadsimti, kopš Pāvils uzrakstīja šodienas teksta vārdus, un ir noticis viss, kas saskaņā ar Kristus un Viņa apustuļu pravietojumiem vēsta par pēdējo dienu. Tiesnesis jau ir pie durvīm. Dievs stāv, nes savu dusmu lāpu pasaules priekšā, taču Viņa bezgalīgā pacietība cīnās ar Viņa taisnību, ar taisnību, kas vēlas ar uguni iznīcināt šo pasauli, kas aizvien vairāk sāk līdzināties lielai Sodomai. Visa pasaule, kas jau guļ nāves mokās starp tūkstoš piepildītām Pēdējās dienas zīmēm, aicina kristiešus un visus, kas vēlas būt kristieši: “Ir pienācis laiks mosties no miega.” Būtu ārprāts un sirds neprātība tagad negribēt mosties no grēka miega, jo jau dievišķo dusmu liesmas tuvojas pasaules salmu namam, un debesis sauc kā ar pērkona balsi: “Tā stunda ir klāt! Atmosties no miega!”