Ko Bībele saka par Dieva vārda spēku

Dieva vārds atšķiras no visa cilvēku teiktā ar to, ka Dieva vārdam ir spēks. Kad Dievs saka vārdu, tad šis vārds ne tikai sludina, bet arī veic uzdevumu. “Jo kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju” (Jes.55:10-11).

Tādā veidā Dievs darbojas caur savu vārdu. Pirmo reizi Viņš tā darīja, radot pasauli. Viņš teica vārdu, un tā notika. Viņš pavēlēja, un tas tika izpildīts. Viņš darbojās arī caur praviešu runāto vārdu. Viņš sūtīja savu vārdu, lai tas izplēstu ar visām saknēm un izrautu, sagrautu un izpostītu, tad uzceltu un dēstītu. (Jer.1:10) Ir rakstīts, ka Tas Kungs “ir vērsis vienu vārdu pret Jēkabu, un tas ir kritis zemē Israēlā.” (Jes.9:7)

Tāpat ir ar Bībeles vārdiem. Bībele nav vienkārši mācību apkopojums vai stāstu krājums. Tas ir Dievs, kas runā uz mums. Pat tās lietas, kuras notika un kuras tika runātas pirms daudziem gadsimtiem, ir rakstītas, lai mūs mācītu. Bībele mums ir dota tādā formā, kā pats Dievs to ir gribējis, lai Dievs caur savu vārdu varētu runāt uz visām tautām un uz visām paaudzēm.

Bībele atklāj to mērķi, ko Dievs grib piepildīt caur mācīšanu, norāšanu, pārliecināšanu un audzināšanu taisnībā” (2.Tīm.3:16). Dievs sūta savu vārdu uz mūsu sirdīm kā uguni, kā āmuru, kurš sašķaida klinti. Tas ir dzīvs un darbīgs, asāks par abpusgriezīgu zobenu. Bet kad vārds ķer satriektu sirdi, tad vārds ir Gars un dzīvība. Tas dziedina un atjauno, un tas ir Dieva spēks mūsu pestīšanai. Un ja vien es pieļauju, ka tas mani vada, tad “Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem” (Ps.119:105).

Bet vārds nedarbojas tā, ka tam nevarētu pretoties. Cilvēks var nicināt vārdu un aizmest to prom, bet pat tādā gadījumā Dieva vārds ir darbīgs. Tas nocietina sirdi un notiesā.

Kad mēs saskaramies ar Dieva vārdu. mums rodas daudz jautājumu. Bībele pati saka, ka Pāvila vēstulēs ir lietas, kuras grūti saprast. Bet katrs no mums var saprast pietiekami daudz, tā ka Dievs var pildu mūsos to darbu, kuru Viņš grib paveikt Noteikums ir tāds, ka mēs klausāmies un sakām: “Runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās” (1.Sam.3:9). Tad Kristus pats var darīt tā, kā Viņš darīja ceļā uz Emausu, kad Viņš “tiem izskaidroja visus Rakstus kas par Viņu rakstīti” (Lk.24:7b).