Skip to content
26. februāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

113. Kas ir iekāre?

  • Sākums
  • Kristiešu sekošana
  • e-raksti

Kristiešu sekošana

Reinhards Slenczka

Nākamā lieta, ko skarsim, ir kristiešu sekošana. Allaž un vienmēr mums ir jāpārdomā, ka patiesa kristieša dzīve pastāv sekošanā. Kāds varbūt zina šo mazo viduslaikos tapušo grāmatiņu De imitatione Christi ­- “Par Kristus atdarināšanu” jeb par sekošanu Kristum, kuras autors ir Ķempenes Toms (1379­-1471). Tā, starp citu, ir pamācība, kā sagatavoties Sv.Vakarēdiena saņemšanai, kas, kā zināms, pauž sadraudzību Kristus miesā un asinīs.

Kristiešu sekošana


Daudzi droši vien pazīst arī Dītriha Bonhēfera (1906-1945) grāmatu “Sekošana” ­ tā būtībā ir Kalna sprediķa izklāsts, bet visupirms arī sparīgs brīdinājums mietpilsoniskumam baznīcā ar tās “lēto žēlastību”. Lētā žēlastība izpaužas kā sava veida dzīves izpušķošana ar kristīgo ticību, lietojot to kā piedevu dažādajām norisēm cilvēka mūžā ­ dzimšanai, pilngadībai, saderināšanai un apbedīšanai. To, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem, vairs neapjēdz un neapliecina, savukārt bailes no apkārtējo nosodījuma aizsedz pasludinājumā izskanošo aicinājumu atgriezties un vēsti par izglābšanos no nākošā Dieva soda. Es citēšu pāris izteikumus no šīs grāmatas sākuma:

“Lētā žēlastība ir nāvīgs ienaidnieks mūsu baznīcai ..lētā žēlastība pārvērš žēlastību par visos stūros izsvaidītu “dempinga preci”, tā ir dempinga piedošana, dempinga mierinājums, dempinga sakraments. Lētā žēlastība ir piedošanas sludināšana bez grēknožēlas, Kristība bez ieaugšanas draudzē, Vakarēdiens bez savu grēku atzīšanas, Absolūcija bez personiskās bikts. Lētā žēlastība ir žēlastība bez sekošanas, žēlastība bez krusta, žēlastība bez dzīvā, par cilvēku tapušā Jēzus Kristus.”

Par lēto žēlastību skaidri un gaiši saucams arī tas, ka grēcinieka attaisnošana caur grēknožēlu un grēku piedošana tiek aizstāta ar grēka attaisnošanu un baušļu atcelšanu, bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies nākamajā priekš-lasījumā. Līdz ar to mēs pievēršamies sekošanai, un atkal raudzīsimies, ko par to var izlobīt no Svēto Rakstu vārda.

Sekošana ir vienkārša lieta, tātad tā nav arī īpaša teorija vai programma. Tāpēc arī tās apzīmēšanai Bībelē nav speciāla lietvārda, bet lietots tikai laika apstāklis un darbības vārds “sekot”. Gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā tas nozīmē “staigāt kādam pakaļ”. Skolnieki jeb kā mūsu gadījumā, mācekļi staigā pakaļ savam meistaram, skolotājam un rabbi Jēzum Kristum. Viņi redz, ko Viņš dara, viņi klausās, ko Viņš saka, viņi kalpo Viņam. Tomēr arī tādas lietas nākas mums dzirdēt par mācekļiem: daži ir pievīlušies un sašutumā novēršas, kāds nodod Viņu, kāds cits Viņu aizliedz, bet pēc apcietinājuma visi Viņu pamet vienu ceļā uz notiesāšanu un nāvi. Tādu māceklības realitāti atsedz Jaunā Derība.

Sekošana nav kāda sēdoša darbība, tā nenotiek tikai ar galvu vai arī tikai galvā, bet gan ­ ar kājām. Sekošanā cilvēks visā pilnībā ir kustībā. Sekošanā Jēzum Kristum, kādu to ieraugām Viņa kopībā ar mācekļiem, cilvēks vispār nevar sadalīt sevi, veltot tai tikai dažas savas dzīves jomas vai dažas savas darbības. Jo cilvēks var būt Jēzus māceklis tikai visā savas eksistences pilnībā, vai arī viņš tāds nav vispār. Te nav nekādas dubultās grāmatvedības; tāpat nav dažādu, savā starpā nošķiramu jomu, kurās viņš it kā varētu nebūt Jēzus māceklis. Jo tas, kas ir no patiesības, to nevar vienkārši nolikt sāņus vai nodot kā mēteli garderobē.

Bet kā nonākt līdz sekošanai?

Mēs zinām veselu virkni stāstu gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā, kuros ir attēlota mācekļu aicināšana. Īsākā no tām ir muitnieka Levija (Mateja) aicināšana. Tas ir tik viens vienīgs pants: “Un, garām iedams, Viņš redzēja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un tam saka: “Staigā Man pakaļ!” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ!” [Mk.2:14] Pats runātais teksts grieķu oriģinālā, kas ir saistībā ar aicināšanu un sekošanu, ietver tikai 6 vārdus, latviešu tulkojumā ­ 9! Ar tiem pietiek, ne vārda vairāk! Zīmīgi, ka paši mūsu Kunga teiktie vārdi: “Staigā Man pakaļ!” izraisa tūlītēju reakciju. Aicinājums un sekošana, mūsu Kunga vārds un mācekļa rīcība te ir vienlaicīga. Šeit un citos aicināšanas stāstos trūkst jebkādas apdomāšanās, kaut arī dažkārt paši no savas pieredzes droši vien varam iedomāties, cik daudz apsvēršanas, jautājumu, šaubīgu pārdomu varētu nodarbināt prātu pirms tāda tik izšķirīga tālejoša lēmuma. Mēs taču tik labprāt mēdzam kavēties tādās pārdomās un diskutēt par to.

Lk.9:57-62 mēs redzam pretējas situācijas. Kad cilvēki paši pieņem lēmumus un uzdod jautājumus vai pat izvirza prasības pēc mājokļa, iztikšanas un aprūpes, vai arī kur priekšroka tiek dota ģimeniskām saitēm, tad atbilde uz aicinājumu ar tūlītēju sekošanu novilcinās. Faktiski tādos gadījumos sekošana nenotiek: “Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai.” [Lk.9:62]

Mūsu Kunga aicinājums sekot un mācekļa tūlītējā sekošana nozīmē: kurš ir aicināts, tas seko, kurš seko, tas ir aicināts. Nevis mēs to izlemjam, bet par mums izlemj mūsu Kungs, kas mūs aicina.

Viss, kas vien var atgadīties šajā mācekļu sekošanas ceļā, kurā viņi dodas sadraudzībā ar savu Kungu, skaidri tiek atsegts piemēros ar pirmajiem aicinātajiem. Mums tas nav vēl īpaši jāizdaiļo. Tomēr, saņemot aicinājumu un atbildot tam ar sekošanu, mēs esam tieši tajā vietā, kurā kristieša dzīvē saduras un liek sevī nomanīt abas valstības. Tad, mūsu Kunga vārdiem izsakoties, tas atskan tā: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ. Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un Evaņģēlija dēļ, tas to izglābs. Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?”

“Aizliegt pašam sevi” ­ tas ir pretstatā ar mūsu dabisko tieksmi apliecināt sevi, īstenot sevi. Pašaizliedzība arī nozīmē: es vairs nepazīstu veco cilvēku, viņš ir miris. “Ņemt savu krustu” ­ tas allaž notiek pēc Kristus parauga, sekošanā viņam. Krusts allaž ir Kristus krusts, ko nevainīgais nes vainīgo vietā, kas tiek uzlikts taisnajam netaisno dēļ. Ņemot vērā pastāvīgos pārpratumus, kas šajā sakarā vēl arvien izplatās, es citēšu vēlreiz Dītrihu Bonhēferu:

“Krusts nav nepatikšanas un grūts liktenis, bet gan ­ ciešanas, kas mūsos pieaug tikai dēļ mūsu saistības ar Jēzu Kristu. Krusts nav nejaušas, bet neizbēgamas ciešanas. Krusts nav ar dabisko eksistenci saistītas ciešanas, bet ciešanas, kas saistītas ar būšanu kristietim, ar atstumtību ­ stingri ņemot, atstumtību Kristus dēļ, nevis kādas savas dīvainības vai atšķirīgas pārliecības dēļ. Tāda kristietība, kura sekošanu pārstāja uztvert nopietni, kura Evaņģēliju padarīja par lētu mierinājumu un kurai visās pārējās lietās dabiskā eksistence nebija nošķirta no kristīgās eksistences, bet gan ar to kopā sapludināta, nespēja krustu saprast citādāk, kā ikdienas nepatikšanas, kā trūkumu un no mūsu dabiskās dzīves izrietošās bailes. Tā tika aizmirsts, ka krusts nozīmē atstumtību, ka pie krusta pieder ciešanas un apkaunojums.”

Ieklausīsimies vērīgi šajos vārdos un ielāgosim: dabiskā un kristīgā eksistence, tātad vecais un jaunais cilvēks, pateicoties Kristus krustam, ir atšķirīgs un viens no otra nošķirts. Tiem, kas pieder Kristum un staigā Viņam pakaļ, ir jārēķinās ar sekošanas sekām: viņus skars Kristus apkaunojums, noniecināšana un atstumšana no cilvēku vidus. Mūsu Kungs saviem mācekļiem ir atkārtoti norādījis, ka viņiem būs jāsastopas ar noraidījumu un vajāšanu, ka nāks sāpīgas šķiršanās, atsevišķos gadījumos pat visšaurākajā ģimenes lokā [Lk.12:51-­53; 14:25-­27]. “Un jūs būsit visu ienīsti Mana vārda dēļ” [Mt.10:22].

Tādējādi te viss izšķiras “tikai Jēzus Kristus vārda dēļ”, kas parādās tik niecīgs un neietekmīgs, kad līdzās ir taču daudzas svarīgākas un ietekmīgākas lietas, kas būtu jāveic, lai tik tiešām spētu palīdzēt cilvēkiem, iegūtu viņu atzinību un izpatiktu viņiem. Tāda attieksme var gadīties pat kristīgā draudzē un kāda atsevišķa kristieša dzīvē. Kāds no mums varbūt ir pieredzējis apjukumu, pie kā noved Kristus vārda apiešana klusējošā vienprātībā. Ieganstu atrunām gan pašam savā, gan citu priekšā nekad nepietrūkst. Visizplatītākā atruna skan: tas taču ir vai nu pašsaprotami, vai arī tik nesaprotami, ka tas ir jāizskaidro kādā citā veidā.

Tomēr apsvērsim: saskaroties ar šīm lietām, mēs paši sevī nostājamies pie robežas starp Dieva valstību un pasaules valstību. Izraisītā pretruna šeit var būt sāpīga, bet ir svētīgi to ievērot un apjēgt, balstoties Dieva vārdā, un tas sniedz iemeslu priekam un pateicībai sekošanā Jēzum. To pašu mēs saklausām arī no apustuļiem, kuri tika pratināti un saistīti važās: “Tad viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem Viņa vārda dēļ ciest negodu.” [Ap.d.5:41]

Tags: Bonhēfera citāti dempinga prece Kalna sprediķa izklāsts Ķempenes Toms lētā žēlastība Par Kristu kā paraugu Par sekošanu Kristum

Continue Reading

« Baznīcas mūsdienu ekumēnisma entuziasmā
Daži paskaidrojumi ticības apliecību jauno tulkojumu sakarā »

Ieskaties

Kad un kā parādījās evaņģēliji?
Lielā Piektdiena mūsu liturģijā
Dievs dara, ko Viņš grib
Baznīcas pazīmes un kristīgā atbildība [1.daļa]

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “ar kļūdu biju domājis vārdu "sātans", ne jau Rakstu vietu. "Bet Dieva vārds mums atklāj vairāk nekā tikai mūsu nožēlojamo…”
  • jean: “Jā, tas apceres teksts ir burtisks citāts no Ef. 6:12 -- "Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet…”
  • scwildflower9: “Ja drīkst jautāt - kurš teologs slēpjas aiz šī segvārda "gviclo"? :)”
  • Janis Karklins: “Vai nav kļūda, ne pēc gramatikas, bet pēc būtības, sātans pagodināts ar lielo burtu.. Vēl teikts, ka jācīnās pret varām…”
  • Roberto: “Uzkrītoši, ka oficiālajā SDA paziņojumā (bilde ziņas beigās) Ģirta Roznera vārds ir dzeltenā krāsā - kristīgajā mākslā tradicionāli ar to…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kristietība bez sekošanas?
  • Seko, retvīto un iemanto
  • Vienatnē un kopībā
  • Par sekošanu
  • Kas ir mans tuvākais?
  • Dievs ir nesējs
  • Seko Man
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kas ir saderināšanās? Kas ir saderināšanās?
    • e-mācība

    Kas ir saderināšanās?

  • Konfirmācijas vēsturisks apskats Konfirmācijas vēsturisks apskats
    • e-raksti

    Konfirmācijas vēsturisks apskats

  • Leģitīms paklausības veids Leģitīms paklausības veids
    • e-refleksijas

    Leģitīms paklausības veids

  • Par tumsas noslēpumaino spēku Par tumsas noslēpumaino spēku
    • e-apceres

    Par tumsas noslēpumaino spēku

  • Luters Dieva vārdā atrada atbildi uz jautājumu, kas nomoka daudzus Luters Dieva vārdā atrada atbildi uz jautājumu, kas nomoka daudzus
    • e-refleksijas

    Luters Dieva vārdā atrada atbildi uz jautājumu, kas nomoka daudzus

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jņ.17:6-7
    Es Tavu Vārdu esmu darījis zināmu tiem cilvēkiem, ko Tu Man no pasaules esi devis. Tie bija Tavi, un Tu Man tos esi devis, un tie Tavu vārdu ir turējuši. Un tagad tie ir atzinuši, ka viss, ko Tu Man esi devis, ir no Tevis.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021