Kad mums ir tiesības un pienākums ziedot savu dzīvību?

Mums ir tiesības un pat pienākums ziedot savu dzīvību un veselību tad, ja Dieva uzliktie pienākumi to prasa, ka, piemēram, laicīga pienākuma pildīšana, tēvzemes aizsardzība vai tuvākā glābšana no briesmām.

No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savas dzīvības par brāļiem. [1.Jņ.3:16]

…Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu un sacīju dižciltīgajiem un priekšniekiem un pārējai tautai: “Nebīstieties no viņiem! Atcerieties to Kungu, kas ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām!” [Nech.4:14]

Uzdevums: Lasi ka Ābrams, ticības tēvs, gāja karā, lai glābtu Latu.

Kad Ābrāms dzirdēja, ka viņa radinieks aizvests gūstā, tad viņš lika nostāties savam karaspēkam, mājās dzimušiem vergiem, trīs simti astoņpadsmit vīriem, un viņš dzinās tiem pakaļ līdz Danai. Un viņš dalīja savus ļaudis un uzbruka tiem naktī, sita tos un dzinās tiem pakaļ līdz Hobai, ziemeļos no Damaskas. Un viņš atveda atpakaļ visu mantību, un arī Latu, savu radinieku, viņš atveda atpakaļ līdz ar tā mantību, arī sievas un ļaudis. [1.Moz.14:14-16]

Kristīgā Mācība »