Lūdzu pasargi vēl šo
“Pēc šī apgabala pilsētu izpostīšanas Dievs pieminēja Ābrahāmu, un Viņš izveda Latu no šīs posta vietas, kad Viņš tās pilsētas bija izpostījis, kurās Lats bija dzīvojis.” [1.Moz.19:29]
Aizkustinoši ir lasīt par Ābrahāma lūgšanu cīņu ar Dievu. Tas Kungs bija lēmis iznīcināt Sodomu un Gomoru. Abu šo pilsētu grēki bija kā nemitīgs kliedziens uz debesīm, kas pār šo vietu izaicināja bargo Dieva sodu. Tomēr Ābrahāms lūdza un sauca uz debesīm pēc apžēlošanas [1.Moz.18].
Ābrahāms jautāja Dievam: “Vai Tu tiešām gribi iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo? Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā? .. Vai Tu nesaudzētu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū?”
Dievs atbildēja: “Ja Es Sodomas pilsētā atradīšu piecdesmit taisnos, Es saudzēšu visu šo vietu viņu dēļ.”
Ābrahāms turpināja. “Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu Kungu, lai gan es esmu pīšļi un pelni.” Viņš uzdrīkstējās vēl vairāk un vaicāja: varbūt ir četrdesmit taisno? Varbūt ir tikai trīsdesmit? Un pašās beigās, saņēmis visu drosmi Ābrahāms, jautāja: “Varbūt atrastos tikai desmit?” Un Tas Kungs apsolīja: “Es to neizpostīšu šo desmit dēļ.”
Protams, ka Ābrahāms visu laiku domāja un lūdza galvenokārt par savu brāļadēlu Latu. Ne jau pirmo reizi Lats bija nonācis briesmās. Ābrahāms jau reiz bija glābis Latu no karagūsta [1.Moz.14:13-16], taču tagad viņam draudēja vēl lielākas briesmas.
Tomēr Sodomā neatradās desmit taisno, un pār pilsētu bija jānāk Dieva sodam.
Mēs lasām ļoti aizkustinošus vārdus: “Pēc šī apgabala pilsētu izpostīšanas Dievs pieminēja Ābrahāmu, un izveda Latu no šīs posta vietas.”
Nav sacīts, ka Dievs pieminēja Latu. Nē, “Dievs pieminēja Ābrahāmu”, kurš bija sirsnīgi pazemojies un izmisīgi lūdzis saudzēt Latu.
Jā, pateicoties Ābrahāma aizlūgšanai, Lats tika izglābts.
Mēs redzam lūgšanas vareno spēku. Svētīgs ir cilvēks, par kuru ticīgie aizlūdz.
Tomēr paturēsim prātā, ka neviens neiemantos mūžīgo svētlaimi, pateicoties citu cilvēku aizlūgšanām. Katram pašam ir jāatgriežas un jāglābjas pie Dieva.
Aizlūgšana ienes debesu spēkus citu cilvēku dzīve, tāpēc cītīgi lūgsim cits par citu!
Līdzīgās e-publikācijas