Par vārdu “atgriešanās”

Noklausies šo e-publikāciju

Ko Rakstos nozīmē vārds “atgriešanās”?

Dažviet vārds “atgriešanās” tiek lietots tā, ka tas ietver sevī cilvēku pilnīgu atgriešanos, kā, piemēram, “..ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.” [Lk.13:3] “ ..tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” [Lk.15:7] “..Dievs arī pagāniem devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā.” [Ap.d.11:18] Tā tas tiek lietots arī Mk.6, Lk.16, Jer.18, Ec.18. Dažviet Rakstos tas nozīmē tikai atgriešanās vienu jeb pirmo daļu, proti – nožēlu un ciešanas par apjaustajiem grēkiem, bailes un izbīli no Dieva dusmām, novēršanos no grēkiem utt.; it kā atsevišķi tiek minēta atgriešanās un ticība vai grēku piedošana: “Atgriezieties un ticiet uz Evaņģēliju” (Mk.1, Lk.24, Ap.d.5, 20 un 26). Tātad sludināt atgriešanos nozīmē nosodīt grēkus, draudēt ar Dieva dusmām utt. Par to nav jārīko vārdu ķildas, bet gan ir jāizskaidro, ko saprot ar vārdu “atgriešanās”.

Kas nu ir poenitentia, ja ar to saprot pilnīgu atgriešanos, tāpat arī, kas pieder pie šādas grēknožēlas vai atgriešanās, un kā par to nepareizi māca pāvestieši – atbildes uz šiem jautājumiem jāmeklē ex Dr. Philippi Examine.

Kad nu jautā, kā ir jāsludina šāda atgriešanās, ir skaidrs, ka ne tikai ar bauslību, arī ne tikai ar Evaņģēliju, bet gan ar abiem – bauslību un Evaņģēliju.

Bet ja ar vārdu “atgriešanās” tiek saprasta tikai daļa no atgriešanās, proti – grēku atzīšana, nožēla un ciešanas, kā arī bailes Dieva dusmu priekšā, tad ir skaidrs, ka šāda atgriešanās ir mācīta ar bauslību, tā to apliecina Raksti (Rom.3, 4, 7 un 2. Kor.3).