Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni
28.11.2017 Autors: Dr. Mārtiņš Luters e-apceres
“Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prātslai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.” [Mt.6:9-13]
Kad Kristus mācekļi vēlējās mācīties lūgt Dievu, Jēzus sacīja: “Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” [Mt.6:7] Tad Viņš mācīja šo lūgšanu, ko sauc par lūgšanu “Mūsu Tēvs.”
Mums to labi jāņem vērā, un jāpārdomā katru lūgumu atsevišķi. No šīs lūgšanas mums jāmācās kā lūgt un ko lūgt. Mums jālūdz ar dažiem vārdiem, bet ar patiesu un dziļu attieksmi un izjūtu. Lūgt ar maz vārdiem un dziļu izjūtu nozīmē lūgt kā kristietim.
Jēzus sacīja: “Īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā.” [Jņ.4:23] Lūgšana garā nozīmē pretmetu tādai lūgšanai, kas ir vienīgi miesīga. Savukārt, lūgšana patiesībā ir pretmets lūgšanai, kas nav nekas vairāk kā liekulīgi vārdi.
Garīga lūgšana ir tās iekšējās vēlmes, nopūtas un cerības, kas nāk no sirds. Tā ir iekšējā patiesība, kas laužas uz āru, tas ir gaišums, kas top redzams.
Runājot par lūgšanas vārdiem, tā kā tā ir Kristus lūgšana, bez šaubām ir atzīstama par lieliskāko un brīnišķīgāko no visām lūgšanām, jo, ja nevainojamais Skolotājs būtu zinājis kādu labāku lūgšanu, Viņš noteikti to būtu iemācījis.
Līdzīgās e-publikācijas