Debesis un elle

Tie, kas pazūd, nonāk mūžīgā sodā, bet izglābtie ieiet tā Kunga priekā. Debesis un elle ir divi īsi apzīmējumi tam, kas sagaida tos, kuri pieder Jēzum, un tos, kuri Viņu noliedz.

Jaunā Derība par apstākļiem ellē teic skarbus vārdus. (Mt.25:46; Atkl.20:15; 14:10) Taču mums vienmēr jāpatur prātā, ka šajā dzīvē neviens nespēj pilnībā saprast apstākļus pēc nāves un tiesas. Tas pats attiecināms uz debesīm un jauno zemi, kas ir aprakstīta brīnišķos vārdos un simbolos, lai raksturotu tās varenību. (2.Pēt.3:10-13; Atkl.21) Tāpēc mēs nedrīkstam pārspīlēt atsevišķu izteicienu nozīmi.

Viduslaikos valdīja uzskats, ka stāvoklis pēc nāves līdzinās trīsstāvīgai ēkai. Zemākā līmeni atrodas elle, virs tās zeme un visaugstāk – debesis. Elle bieži vien tika aprakstīta groteski virspusējā veidā, mācītāji stāstīja par dēmoniem ar īpašiem instrumentiem cilvēku mocīšanai utt. Šādas ainas mēs varam vērot senās gleznās (Dantes “Dievišķajā komēdijā” gan debesis, gan elle ir aprakstītas atbaidošās detaļās.)

Mums būtu pilnībā jāatsakās no šis tēlu sistēmas. Tā nav radusies Bībeles iespaidā, bet gan veidojusies no dažādām mitoloģiskām spekulācijām.

Pazušanas galvenais un briesmīgākais aspekts ir tas, ka Dievs atstumj tos, kurus Viņš aizraida. Tāpēc pazušanas lielākās šausmas ir nebeidzamas sirdsapziņas mokas Dieva dusmu iespaidā un pārliecībā, ka nav un nekad nebūs, pie kā meklēt palīdzību. Jebkurš mēģinājums neitralizēt Jēzus vārdus par elli ir nolemts neveiksmei. Mums atliek vienīgi noliekties Viņa vārdu priekšā un necensties mīkstināt to iespaidu.

Taču mēs nevaram apstāties šeit. Dievs grib pacelt mūsu prātu un domas pretī savas tautas brīnišķīgajam mērķim.

Nevis pazušanas šausmas, bet gan Debesu valstības godība ir mūsu vēsts centrā. Jēzus saka: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” (Mk.16:15; Mt.10:7)

Kristīgā Baznīca dzīvo Jēzus nākšanas gaidās. Bībeles pēdējā lappusē ir rakstīts: “”Tiešām, es nāku drīz.” Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!” (Atkl.22:20)