Nemainīgais Dievs

Viss plūst un mainās mūsu pasaulē. Zāle nokalst un puķes novīst, valstis ceļas un iet bojā, kultūras uzplaukst un vēlāk izzūd. Tāpat arī cilvēka dzīvē pēc bērnības seko jaunība, tad briedums un novecošana. Šķiet, ka nav nekā stabila un paliekama, jo pilnīgi viss šai pasaulē ir pakļauts nenovēršamajam mainības likumam. Bet vai tiešām viss?

Bībele saka, ka ir tomēr Viens, kurš ir mūžīgs un nemainīgs, “pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas” (Ebr.1:17). Protams, tikai Dievs un Viņa svētais vārds stāv pāri visiem laikiem un pārmaiņu likumiem. “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs nemūžam,” saka Dieva Dēls Kristus. “Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi.” (Jes.40:8)

Tomēr arī šai pasaulē mēs varam vērot Dieva nemainīgās gribas izpausmes. Tā, piemēram, nemainīgas ir dabas likumības, kā arī morāles likumības. Tās abas ir devis Dievs. To, ka cilvēki nestāv pāri dabas likumiem, to saprot visi. Ir labi zināms, kas ir gravitācijas likums un kas notiks, ja kāds izlēks no piektā stāva.

Bet ne mazāk bīstami ir neievērot arī morāles likumus. Taču cilvēki to dara. Pie dzīvniekiem pareizo uzvedību nosaka instinkti, kas ir daļa no dabas likumībām. Taču mēs esam kas vairāk par dzīvniekiem. Dievs mūs ir darījis par indivīdiem, kuriem piemīt gan griba, gan atbildība. Tas ir īpaši svētīts un priviliģēts stāvoklis mums, Viņa radības kronim. Tomēr cilvēki ar šo privilēģiju izrīkojas ļoti neprasmīgi, un bieži to izmanto nevis labajam, bet ļaunajam.

To darot, cilvēki nonāk konfliktā ar visas esamības dziļāko būtību: pašu Dievu. Dzīves kārtība ir sajaukta. To varētu salīdzināt ar situāciju, kad cilvēks neievēro satiksmes noteikumus. Ļoti iespējams, ka tādējādi tas iegūs sev kādas priekšrocības un ātrāk nonāks līdz sava ceļa mērķim. Taču tas tiek izdarīts uz citu cilvēku drošības un ērtības rēķina, turklāt cilvēks visu laiku pakļauj sevi avārijas draudiem.

Līdzīgas domas izsaka Vecās Derības pravieši, kas spilgti apraksta to, kādas nelaimes notiks ar cilvēkiem, kas neievēros Dieva likumus. Droši vien daudzi domā, ka dzīvojot pēc sava prāta viņiem labi veiksies, tie kļūs lieli un vareni, bagāti un slaveni. Taču Dieva vārds brīdina, ka bezdievīgu rīcību neizbēgami sagaida sods un katastrofa, jo Viņa likumi nav atceļami.

Mēs visi esam pakļauti Dieva nemainīgajām likumībām un nekādā ziņā nestāvam tām pāri. Dieva likumi stāv stingri un negrozāmi. Bet grēku varētu salīdzināt ar to, kā cilvēks skrien ar galvu sienā. Viņš gan cer, ka ar laiku siena kļūs mīkstāka un izdosies tai izlauzties cauri, taču te ir kāda problēma: cilvēkam ir darīšana ar nemainīgo Dievu. Laika gaitā cietīs ne jau siena, bet galva!

Tikpat nemainīgi kā Dieva likumi, tikpat mūžīgs un negrozāms ir arī Dieva dotais Evaņģēlijs. Visiem grēciniekiem, kas ir izbijušies par saviem pārkāpumiem pret Dieva stingrajiem likumiem, Evaņģēlijs sludina par Dieva mīlestību, kas atklājusies Viņa Dēlā. Arī te ir Dieva nemainīgā griba. “Mūsu Kungs Jēzus Kristus un Dievs, mūsu Tēvs, ir mūs mīlējis un savā žēlastībā mums devis mūžīgo iepriecu un labu cerību.” (2.Tes.2:16)

Un ne tikai tas. Arī mūs Viņš padara neiznīcīgus un izglābj no iznīcības varas. Tā skan Bībeles apsolījums: “Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1.Jņ.2:17)