Kviešu atdalīšanu no pelavām

Kamēr baznīca atrodas pasaulē un ir pat daļa no pasaules, tā nevar kļūt par redzamu svēto kopību.

Sekularitāte nozīmē atteikšanos no šķīstības ideāla, bet tam nav nekāda sakara ar sekularizāciju.

Baznīca kopš tās pirmsākumiem ir tapšanas procesā par pasauli, nevis par kādu “tīru” būtni. Pat sākotnējā kristietība nebija “šķīsta”. Baznīcu nevajag sajaukt ar reliģisku kopienu un Evaņģēliju nevajag uztvert kā ideālu pieredzi.

Perfekcionistisks sektantisms no grieķu misticisma līdz Tolstojam ir mēģinājis uzurpēt Dieva Valstību sev (Mt.11:12).

Viņiem šķiet, ka ir atraduši šo Valstību. Viņi izliekas, ka ir padarījuši to skaidri redzamu cilvēku svētumā.

Tomēr baznīcai, kas kļuvusi par pasaulīgu izpausmi vai atklāsmi, nevajadzētu padoties šim kārdinājumam.

Tai nevajadzētu censties attaisnoties sevis un pasaules priekšā. Tās attaisnošana nāk tikai no Dieva.

Nevajag steigties pa priekšu pastarai tiesai. Arī šeit jāņem vērā vārdi: “Netiesājiet!”

Kviešu atdalīšanu no pelavām Dievs ir paturējis sev.