Bez žēlsirdības nav piedošanas

“Jo tam, kas nav parādījis žēlsirdību, tiesa ir bez apžēlošanas.” (Jēk.2:13)

Vai Dieva valstībā var notikt šādi? Vai tā “ir salīdzināma ar ķēniņu, kas nolēma prasīt norēķinu saviem kalpiem”?

Jēzus stāsta, ka notiek tieši tā. Protams, norēķins nav pats galvenais. Dieva valstība ir piedošana, nebeidzama piedošana, kas dzēš neizmērojamu parādu. Bet, lai tas notiktu, parādam jātiek izceltam gaismā. Vainīgajam tas jāapzinās. Man tas jāapzinās. Jo šeit Jēzus taču runā par mani.

Esmu parādā desmit tūkstošus talantu. Tā ir daudzmiljonu naudas summa – vairāk, nekā jebkurš cilvēks ir spējīgs nomaksāt. Kā gan esmu varējis iekulties tik lielos parādos? Mans parāds ir audzis dienu no dienas. Es būtu varējis dzīvot pilnīgā mīlestībā pret savu debesu Tēvu un pret saviem brāļiem un māsām uz zemes. Tas ir vissvarīgākais – pats nozīmīgākais bauslis. Un to es neesmu turējis. Nevienu pašu dienu.

Varbūt kādreiz man šķita, ka es varēšu visu nomaksāt, ja vien savā rīcībā iegūšu laiku. Taču man arī šai sakarā nācās atzīt, ka tas ir bezcerīgi. Un tad atlika tikai viens – Jēzus. Nepelnīta, nepamatota, pilnīga un visaptveroša piedošana. Ar tās palīdzību Dievs man atlaiž daudzmiljonu parādu un padara mani brīvu.

Šādi notiek Debesu valstībā, saka Jēzus. Bet pēc tam viņš piemetina. Laimīgais, atbrīvojies no parādu nastas, satiek kādu paziņu, kas viņam ir parādā ļoti mazu naudas summu. Un nu izrādās, ka aizdevējs joprojām domā un rīkojas pasaulīgā veidā. Tas attiecas arī uz to, kā aizsargāt savas prasības. Ar visiem likumiskajiem līdzekļiem. Un tieši to viņš dara.

Un tad pret viņu atkal tiek celta prasība. Viņam tiek atjaunots daudzmiljonu parāds, kas nu tiek atprasīts. Bez žēlsirdības.

Proti, cilvēks ir nošķīries no žēlsirdības kā tādas. Dievs savā nebeidzamajā žēlsirdībā ir padarījis piedošanu iespējamu, nomaksājot visus mūsu parādus un atdodot sevis paša Dēlu. Viņā atrodama neizsmeļama piedošana. Viņā cilvēks saņem daļu no tās – neierobežoti. Taču tā atrodama vienīgi viņā. Ja cilvēkam viņš ir brīvi pieejams, tad tam ir piedošana. Taču nav nekādas piedošanas bez Jēzus.

Tagad, turēdamies pie Jēzus, cilvēks nevar ķerties pie rīkles savam biedram un likt viņam nomaksāt to, ko tas ir nodarījis. Mīlēt Jēzu nozīmē piedot. Nevēlēties piedot nozīmē nemīlēt Jēzu, nebūt viņā un nesaņemt viņa piedošanu. Vai nu Jēzus un piedošana, vai arī neviens no abiem.