Bīstamais labā ienaidnieks

Muļķība ir bīstamāks ienaidnieks labajam nekā ļaunums. Pret ļauno var protestēt, var to kompromitēt, vajadzības gadījumā var to aizkavēt ar varu, ļaunais vienmēr nes sevī pašsašķelšanās kodolu, jo tas vismaz atstāj cilvēkā netīksmi.

Pret muļķību mēs esam nespēcīgi. Te nevar neko padarīt ne ar protestiem, ne ar varu. Pamatiemesli nedarbojas, faktiem, kas ir pretrunā paša aizspriedumiem – tiem vienkārši nav nemaz jātic, šajos gadījumos muļķis kļūst pat kritisks, un ja no tiem nevar izvairīties, tad tie vienkārši ir jānostumj malā kā neko neizsakoši atsevišķi gadījumi.

Pie tam muļķis atšķirībā no ļaunā ir pilnībā apmierināts ar sevi, jā, viņš kļūst pat bīstams, pie tam viņš viegli sakaitināts pāriet uz uzbrukumu. Tāpēc iepretī muļķajiem ir vairāk uzmanība nekā pret ļauno…

Uzmanīgs novērojums atklāj, ka jebkura spēcīga ārēja varas izpausme, vai tā ir politiska vai reliģioza, lielu daļu cilvēces sakauj ar muļķību.

Bībeles vārds, ka Dieva bijība ir gudrības iesākums (Sal.pam.1:7), saka, ka iekšēja cilvēka atbrīvošana atbildības pilnai dzīvei Dieva priekšā ir vienīgais veids, kā uzvarēt muļķību.