Bīstamā muļķība

Muļķība labajam ir bīstamāks ienaidnieks nekā ļaunums.

Ikviens var vērsties pret ļaunumu. To var atmaskot vai novērst ar spēku. Ļaunums vienmēr ir pašiznīcinošs, un tas tādējādi cilvēkiem kļūst neērts.

Bet pret muļķību mums nav aizsardzības. To nespēj ietekmēt nedz protesti, nedz spēks. Jebkādai argumentācijai nav jēgas. Tā vienkārši var neticēt faktiem, kas ir pretrunā ar tās personīgajiem aizspriedumiem – patiesi, muļķis tiem pretojas kritizējot, bet, ja tie ir nenoliedzami, tos vienkārši nobīda malā kā nenozīmīgus izņēmumus. Tādējādi muļķis, atšķirībā no nelieša, ir pilnīgi pašapmierināts. Un faktiski viņš var kļūt bīstams, jo nevajag daudz laika, lai viņš kļūtu agresīvs. Tādēļ tā ir bīstamā muļķība.

Tādēļ ar muļķi ir jāapietas uzmanīgāk nekā ar nelieti. Mēs nekad nedrīkstam atkal censties pārliecināt muļķi ar saprātu, jo tas ir gan bezjēdzīgi, gan bīstami.