Drošais pamats
02.03.2012 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Visu, ko mēs pamatoti sagaidām no Dieva, ko drīkstam lūgt, ir rodams Jēzū Kristū. Viss, kas mūsu iedomātam Dievam būtu jādara, un ko Viņš varētu darīt, tam nav nekāda sakara ar Jēzus Kristus Dievu.
Mums atkal un atkal ļoti ilgi un ļoti mierīgi jāiegrimst Jēzus dzīvē, runā, rīcībā, ciešanās un nāvē, lai saredzētu, ko Dievs apsola un ko piepilda. Skaidrs, ka mēs vienmēr drīkstam dzīvot Dieva tuvumā un Viņā klātbūtnē, un ka šī dzīve mums ir pilnīgi jauna dzīve, kur vairs nav nekā neiespējama, jo Dievam nav nekas neiespējams, ka neviena zemes vara mūs nevar aizskart bez Dieva prāta, un ka briesmas un problēmas mūs tuvina Dievam.
Tas ir droši, ka mēs neko nedrīkstam pieprasīt, bet tomēr mums pieder viss, skaidrs, ka ciešanās ir apslēpts mūsu prieks un nāvē mūsu dzīvība, skaidrs, ka mēs esam kopībā ar visu, un tā mūs nes. Tam visam Dievs Jēzū ir teicis “Jā!” un “Āmen!” (2.Kor.1:20). Šis “Jā!” un “Āmen!” ir tas drošais pamats, uz kura stāvam.
Kad zemei tika piešķirt nest cilvēku Jēzu Kristu, kad dzīvoja cilvēks Jēzus, tikai un vienīgi tad mums cilvēkiem ir jēga dzīvot. Ja Jēzus nebūtu dzīvojis, tad mūsu dzīve būtu bezjēdzīga, neskatoties uz citiem cilvēkiem, kurus mēs pazīstam, godājam un mīlam.
Līdzīgās e-publikācijas