Lielā cena par mūsu grēkiem

“..kas pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem.” [Gal.1:4]

Te nav dzirdams nekas cits, kā tikai viņa runa par Kristu. Tādēļ ikvienā atsevišķā vārdā ir Gara dedzība un dzīvība. Vēršam uzmanību tam, cik skaidri apustulis runā.

Viņš nesaka: “..kas pieņēmis par Saviem mūsu darbus”, “..kas saņēmis no mums Mozus Bauslības upuri, godināšanu, dievkalpojumu, mises, solījumus, svētceļojumus utt.”, bet: “kas pats Sevi ir nodevis.” Ko Viņš ir devis? Ne zeltu, ne sudrabu, ne vēršus, ne Lieldienu jērus, ne kādu eņģeli, bet — pats Sevi. Kālab Viņš to ir darījis? Ne kroņa, ne valstības dēļ, nedz mūsu svētuma vai taisnības dēļ, bet — par mūsu grēkiem. Šie vārdi skan kā pērkona dārdi un vēršas pret visām taisnībām.

Tāpat šis izteikums parāda, ka mūsu grēki ir tik lieli, neizmērāmi un nepārvarami, ka visa pasaule nespēj gandarīt pat par vienu no tiem. Un lielā cena, kāda par mūsu grēkiem ir samaksāta, pietiekami skaidri parāda, ka grēka spēks un vara ir tik liela, ka nekādi darbi to nespēj iznīcināt — pašam Dieva Dēlam bija jātiek nodotam par mūsu grēkiem.

Šie vārdi sniedz neizsakāmi lielu mierinājumu katrai sirdsapziņai, ko izbiedējis grēka lielums. Lai cik neuzveicams būtu šis tirāns, grēks, tomēr tiem, kuri tic Kristum, tas nespēj kaitēt, jo Viņš ar savu nāvi ir uzveicis grēku.

Īpašu uzmanību pievēršot vārdiem “par mūsu”, ir ļoti grūti no sirds teikt un ticēt, ka tu, kam sevi jāatzīst par žēlastības necienīgu, esi tas, par kura nepārvaramajiem, bezgalīgajiem grēkiem ir nodots Kristus.

Šī ir pati lielākā zināšana un īstā kristīgā gudrība — uzskatīt par nopietniem un pilnīgi patiesiem Pāvila vārdus, ka Kristus ir nodots nāvē par mūsu grēkiem.