Gara spēks, kas saņemts no Dieva

“Vai tad nu Tas, kas jums sniedz Garu un jūsos dara brīnumus, to dara ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?” [Gal.3:5]

Šis pamatojums, kas ņemts no galatiešu pieredzes, apustulim patīk tik ļoti, ka viņš, norājis galatiešus un biedinādams parādījis divējādo postu, kas viņus apdraud, atkārto iepriekš minēto pierādījumu, turklāt piebilst: “Tas, kas jums sniedz Garu”, proti, tieši ar ticības sludināšanu jūs esat saņēmuši ne tikai Garu, bet arī visu savu atziņu un darbus – tas viss nāk no ticības sludināšanas.

Pāvils grib sacīt: Dievs ne tikai vienu reizi ir sniedzis jums Garu, bet arvien sniedza un vairoja jūsos Gara dāvanas – Gars, ko reiz bijāt saņēmuši, jūsos arvien pieauga un bija spēcīgs. Te skaidri redzam, ka galatieši ir darījuši brīnumus vai vismaz nesuši ticības augļus, kādus nes patiesi Evaņģēlija mācekļi, – kā apustulis cituviet saka: “Dieva Valstība nav vārdos, bet spēkā..” [1.Kor.4:20]

“Spēks”, tas nozīmē – ne tikai spēt runāt par Dieva Valstību, bet arī darbos parādīt, ka Dievs ar savu Garu mūsos ir spēcīgs. Tā iepriekš apustulis ir sacījis: “Tas, kas Pēterim bija devis spēku apustuļa darbam apgraizīto starpā, Tas arī man bija devis spēku pagānu starpā.” [Gal.2:8]

Itin kā gribētu teikt: Dievs ne tikai ar mana sprediķa palīdzību ir panācis to, ka kļuvāt ticīgi, bet arī – ka jūs svēti dzīvojāt, nesāt daudz ticības augļu un panesāt visas nelaimes.

Un šo spēku – Pāvils saka – jūs bijāt saņēmuši un iemantojuši, pirms pie jums atnāca viltus mācītāji; Gara spēku jūs taču saņēmāt nevis no Bauslības, bet no Dieva, kas jums sniedza un dienu no dienas vairoja Garu, tā ka Evaņģēlijs gaiši atmirdzēja jūsu vidū – ar mācību, ticību, darbiem un ciešanām.