Kāda to talentu jēga?

Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. [Mt.25:24-25]

Talents, ko bagātais vīrs bija uzticējis kalpam, bija Evaņģēlijs. Par to mēs runājām vakardienas apcerē. Vieni ir saņēmuši lielāku gaismu un iespēju liecināt par Evaņģēliju nekā citi, taču apliecinātājiem ir jābūt visiem.

Viens no kalpiem bija saņēmis vienu talentu, ko viņš apraka un neizmantoja. Norēķina dienā kalps aizbildinājās un taisnojās. Bet saimnieks viņa nepamatoto aizbildinājumu nepieņēma.

Kā saprast šos nama saimnieka noslēpumainos vārdus? Šo vārdu jēga ir šāda: varēji vismaz naudu noguldīt bankā, lai tā, būdama apritē, dotu procentus.

Savukārt citi kalpi saņemtos talentus bija izmantojuši un laiduši apgrozībā, jo tāda bija talentu jēga.

Kad Evaņģēliju “laiž apgrozībā”, tas pats paveic visu darbu. Sludini Evaņģēliju, un tas neatgriezīsies tukšā. Tās nav tavas rūpes un raizes, lai Dieva vārds nestu augļus. Kad Evaņģēlijs tiek apliecināts skaidri un patiesi, tas pats nes savus augļus.

Trešais kalps, kas talentu noglabāja, šo patiesību nebija sapratis. Viņš domāja: Dievs ir bargs un kaprīzs, Viņš prasa neizpildāmas lietas. Un tāpēc kalps mantu noslēpa.

Neticīgais cilvēks domā, ka Dievs ir bargs, bet Evaņģēliju neuztver nopietni. Ļaujot Dieva vārdam darboties, pats Vārds un Gars paveiktu savu darbu.

Iespējams, arī tu, lasītāj, domā līdzīgi: Dievs no manis prasa par daudz. Ko gan es Viņa labā varu darīt? Lūk, atbilde: kad vien ir iespēja, tev jāliek lietā Evaņģēlijs, un tas paveiks savu darbu. Nenoglabā ticības atziņu un gaismu, ko esi saņēmis no Evaņģēlija. Apliecini Jēzu drosmīgi, pazemīgi un lēnprātīgi, un Dieva vārds un Gars izdarīs Savu darbu tā cilvēka sirdī, kas tavu liecību uzklausa.

Esi uzticīgs pār mazumu, un Dievs tevi iecels pār daudzumu!