Dieva spēks ir vajadzīgs, lai mēs spētu ticēt

“..kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā.” [1.Pēt,1:5]

Mēs gaidām brīnišķīgo, dārgo mantojumu (apustulis saka) cerībā, kuru iemantojam ar ticību. Tā šīs lietas seko viena otrai: Dieva vārdam seko ticība; ticībai seko jauna piedzimšana; ar šo piedzimšanu nākam cerībā, ka varam droši sagaidīt savu mantojumu. Tā nu šeit Pēteris ir teicis īsti kristīgus vārdus, parādīdams, ka tam visam jānotiek ticībā, nevis ar mūsu pašu darbiem. Zīmīgi ir tas, ka Pēteris saka: “..Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai..”

Mēs, pamatodamies Rakstos, mācām, ka paši, bez Dieva Gara, nespējam darīt nevienu pat visniecīgāko darbu; kā gan tad būtu iespējams mums pašiem ar saviem spēkiem paveikt pašu augstāko darbu, proti, ticēt?

Dieva spēks ir vajadzīgs. Tam jādarbojas mūsos, lai mēs spētu ticēt, — kā arī Pāvils saka: “..aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs..” (Ef.1:17-20). Jo, kad Dievs rada cilvēkā ticību, tas ir tikpat liels darbs, kā radīt debesis un zemi.

Kur nav ticības un Dieva spēka, nav nekā cita kā vieni vienīgi maldi un aklums. Bet mūs, kas ticam, Viņš pasargā pareizā izpratnē, lai mēs nekristu pazušanā, bet nāktu mūžīgajā dzīvē.

“..pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā.”

Tas ir, mantojums, kas mums gaidāms, ir sagatavots jau sen, kopš pasaules pirmsākumiem; taču tagad tas ir apslēpts, vēl aizsegts mūsu skatieniem, aizslēgts un aizzīmogots. Bet jau pēc neilga laika tas vienā mirklī atklāsies un kļūs redzams.