Nepalikt jaņos

Neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā (Rom.10:11).

Klausies! Ja savu pestīšanas cerību esi meklējis Kristū, Viņš tevi nepametīs kaunā. Ja būsi dzīvojis ticībā Kristum, Viņš beigās vainagos tavu cerību, lai cik tumša un apšaubāma šī cerība šķistu ikdienā. Ar prātu tas ir viegli saprotams, taču Dievam mūs jāatmodina, lai mēs patiesi to pārdomātu! Vārdi “nepaliks kaunā” ir sacīti mūžības nozīmē. Vieni šiem vārdiem ir jāatmodina, bet citi jānomierina.

Mūžīgās glābšanas cerība var būt gan īsta, gan neīsta. Paturēsim prātā, ka praktiski visiem cilvēkiem ir kāda mūžības cerība, lai arī domas mēdz būt dažādas. Blakus vispārpieņemtajām domām, kas Dieva žēlastību jauc kopā ar cilvēka paša nopelniem, katram neticīgajam ir padomā kas īpašs, kas, viņaprāt, mīkstinās viņa vainu vai vairos viņa nopelnus. Taču visa šī aplamā cerība – lai tā būtu kāda būdama – pastarā dienā arvien paliks kaunā. Tikai tie, kas “tic Dēlam”, kā to māca Bībele, Viņa atnākšanas dienā tiks vainagoti ar mūžīgu svētlaimi.

Taču ļoti bieži savos pārbaudījuma brīžos šie cilvēki cieš no bailēm: “Bet, ja nu ticēdams Kungam Jēzum, es tomēr palikšu kaunā?” Piedzīvojot, ka ticīgajiem ir tik daudz smagu pārbaudījumu, tik dziļa iekšējā samaitātība, tik nomācošas vājības un Dieva žēlastība ir tik neparasta un apslēpta, Viņa valstība tik atšķirīga un mulsinoša, un, visbeidzot, ka velna liesmojošās bultas ir tik nežēlīgas, daudzas ticīgas dvēseles ar satraukumu spriež: “Kas zina, vai es tiešām ticu, jebšu arī – es ticu tā, ka nonāku pazušanā?”

Vienam visļaunākais pārbaudījumu avots ir uzmācīgs kārdinājums, no kā tas vienmēr cieš un neatbrīvojas pat ar visu lūgšanu un žēlastības līdzekļiem. Otrs savā dzīvē saskata tik daudz grēku, nevērības un neuzticības, ka netic Dieva Gara mājošanai viņā. Trešais cieš no tāda sausuma un vēsuma, no tādas nopietnības, nodošanās, grēknožēlas un lūgšanas trūkuma, ka bīstas būt liekulis, garīgi iemidzis un miris.

Jautājums: vai šī viena lieta – ka ticu Kristum, turos pie Viņa un nevaru bez Viņa iztikt – mani glābs no visām briesmām? Lai arī tevī arvien paliks daudz kas, ko nosodīt, nožēlot un labot, ticībā tu esi kļuvis par jaunu cilvēku, kas cieši turas pie Kristus. Pateicoties tam, ka tu dzīvo ticībā Kristum, tu arvien paliec žēlastības bērns un nonāksi debesīs.

Tomēr tev vienmēr būs jāpiedzīvo asas cīņas starp miesu un Garu, par kādām runā apustulis Vēstulē romiešiem 7:15–25, un līdz ar viņu tev vienmēr būs jāsauc: “Ak, es samaitātais cilvēks! Kas mani izglābs no šīs nāvei lemtās miesas?” Viss šis posts tomēr nepierāda, ka tava ticība ir neīsta, un tas nespēj iznīcināt mūžīgo žēlastības derību, kurā tu stāvi ticībā Kristum. Viss tavs posts ir apsegts ar piedošanu.

“Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas” (Rom.8:1). Vienīgais noteikums ir: “Kam ir Dēls, tam ir dzīvība” (1.Jņ.5:12). Apustulis saka: ja cilvēks ar sirds ticību būvē uz Kristus pamata – pat ja būvēts ir tik slikti, ka viņa darbs sadegs, cietīs zaudējumus un tas zaudēs algu par savu būvi –, tad tomēr “viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni” (1.Kor.3:15).

Lai arī šis cilvēks ir cēlis slikti, tomēr mācības ziņā ar sirds ticību viņš ir uzcēlis uz pareizā pamata. Pateicoties mūsu Glābēja Kunga Kristus nopelniem un aizstāvībai, visi mūsu trūkumi, kurus sevī nicinām, neciešam, nosodām un apraudam, atradīsies zem nemitīgas piedošanas. Tas ir apliecināts viscaur Svētajos Rakstos.

Teksts saka: “Neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā.” Vienīgi Kristū mums ir mūžīgā žēlastība – žēlastības valstība, kas būs varenāka par visiem trūkumiem, kas mums joprojām paliek un nedod miera. Kristus ir dots, lai būtu mums īsts Glābējs un Aizstāvis nevis par iedomātiem un izgudrotiem grēkiem, bet par īstiem grēkiem. Slavēts lai Viņa vārds! “Neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā.”