Ieskaties

44 komentāri par “Menedžments baznīcā – par un pret

  1. Atceros kādu lekciju kursu Lutera Akadēmijā, kuram bija ļoti skanīgs nosaukums – “Misija un evaņģelizācija,” taču pēc savas būtības tas nebija nekas cits, kā rakstā aplūkotais menedžments. Biznesa vidē tam varētu atrast pavisam reālu pielietojumu, taču baznīca, draudze, kalpošana ir pavisam cita dimensija.
    Jūsmotāju pleci ir plati, kam neuzņemties Dieva darbu ceļot un būvējot?

  2. tendenciozi :/

    menedžmenta līdzekļi paši par sevi nevar būt nedz labi, nedz slikti, tie ir pārāk nenozīmīgi.

  3. izlasīju gan :) šāda atruna gan ir atrodama, bet secinājumi tajā balstīti netiek, raksta beigās menedžments tiek saistīts ar piētismu, kas apdraud pareizu ticību.

  4. deprofundi, vai Tu visupirms izlasīji, tad pārdomāji un TIKAI tad rakstīji atsauci?

    Citešu autoru: “…Menedžments pats par sevi nav nekas slikts… .”

  5. Nedomāju, ka esmu neskaidri izteicies, bet ja tā, tad lūdzu mani atvainot. Raksta nobeigumā tika aicināts nejaukties Svētā Gara darbā ar menedžmenta metodēm, bet gādāt par Dieva Vārda sludināšanu, ar ko saistās Dieva apsolījumi.

  6. Interesants raksts – zheel ka tapis steiga (laikam taksh temats vai teema bija ljoti degosha) un ar daudzaam drukas kljuuudaam…acimredzams korektora/tekstu paarlabotahja trukums.Slikts tas pats raksta autora nonievataijs menedzments – tikai no atbildigo personu puses shoreiz…Jo kljudaini raksti neliecina par shi portala nopietnumu….lai ari veelme ir tadiem buut :)

  7. God. draugs, Aigard, paldies par aizrādījumu, tev kā vienmēr ir taisnība. Bet ceru, ka Dievs pasargās “kofesionālo pasauli,” kur visus pareizā mācība svētī, no menedžmenta, kā mani no pēdējās lekcijas koncilā.
    Man labpatīk piekrist tam, ko augstāk rakstīja Indrex.

  8. Deprofundis tiešām vērīgs kadrs – par to piētismu beigās kā ar mietu iesprauda. Laba doma. Es gan autora vietā no tās neatkratītos, bet mēģinātu par šo tēmu runāt tālāk. Kas bija īsti tā problēma tajā saietā? Ka viņi runā un māca, lai gan viņiem nav ko mācīt un labāk vajadzētu paklusēt? Ja menedžents vispār nav zemē metemams, kur un kā viņš ir pielietojams jēdzīgā veidā? Aizstāt žēlastības līdzekļus ar menedžmentu, tas ir garām. Skaidrs. Bet vai tad raksta uzdevums būtu konstatēt tikai šo domu? Tā ir visa liberālisma akūtā vaina: baznīcas socializēšanās par interešu klubiem. Uz turieni akmeni metam – tas pareizi. Bet tur jau vesels akmeņu krāvums sasviets.

    Žēl gan, ka ne godājamais autors, ne arī portāla pārraugs nepalika uz lekciju par menedžmenta nozīmi baznīcā KLB pēdējā koncilā. Manuprāt, tā bija vērtīga lekcija. Visi sēdēja un ausījās ar pieaugošu interesi. Būtu par ko padisktuēt. Tādā tuvākā projekcijā, nevis tikai par tālo un veiksmīgi atstāto planētu “LELB”. Arī konfesionālajā pasaulē, kur tā pareizā mācība visus svētī, ir nepieciešams menedžments draudzē… Arī cien. lektori Agitu Misāni tad varētu pieaicināt padiskutēt par to.

  9. ak, gviclo, pārliecināji mani tikai par vienu: ja zobiņi aug, tad kaut kas jāgrauž ir :)

  10. Arī KLB menedžments palika gaisā karājoties – vairāk faktu konstatācijas līmenī, tādas lekcijas gan ir derīgas, lai palūkotos uz situāciju no cita skatapunkta, bet ne lai rastu risinājumus. Risinājums ir un paliek – Vārds un Sakraments. Menedžmentā balstīta darbošanās un misija (mērķauditorijas noteikšana u.c.) faktiski ir armiānistiska, tā īsti neņem vērā cilvēku gribas nebrīvību,jo domā – vajagot visu tikai labāk izskaidrot un būs atsaucība. Bet nedarbojas vai pat pretdarbojas. Arī amerikāņi, piebāzdami baznīcas ar “board”-iem un co. ir sapiņķerējuši Baznīcas vienkāršību un skaidrību un izšķieduši līdzekļus pagānu sociālai aprūpei, tā vietā lai celtu jaunus dievnamus un kapellas un algotu vairāk Vārda kalpotāju. Sludinātāji, kas sludina pēc menedžmenta punktiem, padara savu kristietību par darbu reliģiju, jo punkts ir jāizpilda, lai pārietu pie nākamā.

  11. Starp citu, cien. Agitu Misāni paklausīties un lasīt tiešām ir noderīgi.

  12. deprofundis: 09.03.2007 04:07:56

    draugs, deprofundis, ja Jūsu mērķis bija mani apvainot vai aizskart personīgi, tad apsveicu, Jums tas ir izdevies. Turpmāk palūgušu turēties pie temata. Temats neesmu nedz es, nedz arī citu rakstu autori. Mēs tikai darām savu darbu.

  13. lai tev tavi grēki paliek uz tavas galvas>
    ————————
    deprofundi,vai ta tā ir grēku piedošan?

  14. lai tev tavi grēki paliek uz tavas galvas>————-šitais nav.

  15. jenoc, viņš izmantoja savu privileģēto stāvokli un izlaboja savu “tev tavi grēki ir piedoti ej un negrēko vairs” uz šo te.
    nesaprotu, kas tas tāds vispār ir, un kāpēc viņš ar mani sarunājas.

  16. …kas gan vēl cits, kā atslēgu vara:
    [grēkus piedot (pasludināt grēku piedošanu)
    vai tos paturēt (tiem, kas grib stūrgalvīgi tajos palikt)
    kas gan vēl cits būtu saucams par menedžmentu Baznīcā…

  17. Nu, izlasīju, pakasīju aiz auss. Ko lai pasaka? Es cerēju, ka jūs par tēmu diskutēsiet. Ko tad tu, biskaps, stāsti: kurš te aizvēra ciet vārdu un sakrementu un kurš tad taisās menedžmentu SLUDINĀT? Nu gan, veikls zeperis tu esi! Es saku, ka viņš ir vajadzīgs daudz kur citur. Un es to varu pamatotu, bet tad nejaucieties pa citām tēmām, savādāk nav jēgas te ielaistais.

    Starp citu, latvieši īpatnība ir tā, ka viņi ir apvainošanās lielmeistari. Hiperjūtība. Izlasi, gviclo, par 1 Kor 13, Bībeles stunda. Ne man, bet kādam citam, lielākam, par godu.

  18. talyc, draugs, vsjo putjatjes vi – pa vidu teoloģiju. Kā kās, tā tūlīt: LELB vai pāvests. IR vajadzīgs konfesionālā baznīcā menedžments. Tas ir kaut kas cits, cits darbības virziens. Nav tur nekā tāda slikta. Iedomājies tikai: draudžu dienas. Iedomājies: misijas pasākumu organizācija. Iedomājies: talyc nonāk grūtībās, bet ir fondi, kas palīdz. Uzreiz ir grūti savākties, bet ja ir noorganizēts, tad var. Nu vēl visko iedomājies tik!

  19. talytim grūtībās pareizi pārvaldīti sakramenti veldzē dvēseli nevis kaut kāds tur parašnijs menedžments,Aigard.

  20. Redziet, kāda ironija. jenoc, no kura nekad nebiju cerējis dzirdēt skaidru izpratni par sakramentiem (iespējams, pats to nenojauzdams), tik brīnišķā veidā, ar dziļu izpratni, paskaidoro Svētā Vakarēdiena spēku un nozīmi, turklāt – paraugieties, kam viņš to skaidro, kuru viņš skolo?!?
    .
    Mīļais brāli, Airgard. Es negribu nedz tevi pārliecināt, nedz mainīt tavus uzskatus. Man vienkārši liekās, ka tu runā visādus brīnumus. Īpaši pēdējā laikā. Kaut kas no modernā ekumēnisma arī ieskanās. Par menedžmentu runājot – nav jau nekas jauns jāizdomā – apskaties uz RKB un LELB, tur tas ir izkopts, zeļ un plaukst.
    .
    Padomā, kas notiek tad, kad banzīcā viss notiek pēc kāda cilvēka prāta un labākajiem nodomiem. Vai vēsturē ir maz piemēru?

  21. Kādēļ tu man uzbrūc, draugs, deprofundi? Un atkal no dziļumiem. Es esmu augstāklasāmā raksta autors, un tajā skaidri paudu savu nostāju. Vai es sacīju, ka menedžments baznīcā ir nevajadzīgs un slikts? Nē, draugs. Es sacīju, ka ir novērojama tendence aizstāt žēlasības līdzekļus ar menedžmentu. To gan es sacīju. Un kur tas notiek? Tas notiek tur, kur cilvēki netic Dieva apsolījumiem, par žēlastības līdzekļu spēku. Tur Dieva darba vietā tiek likts cilvēka darbs, tādēļ, ka, redziet, nenotiek tā kā cilvēkiem gribas. Man labpatīk domā, kā tautas brāļi saka: “žmogus šaudo, Dievas kulkas gaudo.

  22. p.s. Dieva pavēle ir runāt par briesmām un brīdināt no tām. Kādēļ tu, draugs, domā, ka es kādu apsūdzu, turklāt balstoties paviršos pieņēmumos?

  23. Aigar, Aig’
    vai ir tu gribi nostāties :(…
    pasaules prātnieku pusē???, vai tikai
    izliecies, par nesaprašu (kļūstot gudris pasaules acīs)
    nu tad ir es “nolaidīšos” no saviem “augstumiem” un paskaidrošu tev saskaņā ar Sal.pam 26:5
    – – –
    vai tad runa/dispuc še iet par to vai vajadzīgs/nava vajadzīgs
    menedžments pasaulē. Vai tev šķiet, ka kāds no mums varētu būt tik neprātīgs, ka iedomātos, ka pirms celt māju nevajaga apsēsties, lai pārpīpētu darbības plānu, izpētītu shēmas un pārdomātu darāmo?
    – – –
    cepšanās ir par “niekiem” (kurus tu šķieties nepamanām?). Plūkšanās aizvien notiek par tādiem bezdievīgiem terminiem (kas nāk no sagrozītas reliģiskās izpratnes). Jautājums tiek pacelts par tādām glupībām, kas tiek sauktas par “Kristīgu maizes cepšanu; pagalma slaucīšanu vai (kā šinī gadījumā …”Menedžmentu Baznīcā”

  24. gviclo, vai tu tiešām nesaproti, ka menedžments ne obligāti nozīmē IDEOLOĢIJU, bet vienkārši GUDRĪBU, kā labāk sabīdīt lietas, lai viss forši sanāk. bez MENEDŽMENTA šis portāls nedarbotos.
    varbūt no šīs bezjēdzīgās vārdu apmaiņas tu iemācīsies rūpīgi definēt to, kas tev liekas nosodāms, jo tas, kas liekas nosodāms, ir jādefinē īpaši skaidri. ja tu nosodi menedžmenta ideoloģiju – biznesa vadības teorijas, kas balstītas amerikāņu biheiviorismā un visādos glorificētos-antropocentriskos uzstādījumos, es tev piekrītu. ja tu nosodi menedžmentu kā organizēšanas procesu, (kas mierīgi var tikt balstīts arī pavēlē “Kungu mīlēt un tuvāku mīlēt kā sevi pašu”) tad, es domāju, tu arī pats sev nepiekrīti. kaut vikipēdiju būtu iečekojis, kas ir šī vārda pirmā nozīme.

  25. p.s. ko nozīmē ‘nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko’? tieši šo arī nozīmē – paviršos pieņēmumos balstītas apsūdzības.

  26. nu labi, lai mans teiktais neizklausītos pēc uzbrukšanas, sāksim vēlreiz:

    1. Kas ir menedžments?

    2. Kurš konkrēti ir aizstājis žēlastības līdzekļus ar menedžmentu, vai kurš to ir grasījies darīt?

  27. Prieks, ka vēlies par to runāt, draugs.

    1. Dr.Prof.R.Slecnzka reiz sacīja: “No Vācijas brauc lektori mācīt metodes, ar kurām viņi iztukšoja savas baznīcas.” Profesors to netaica tāpat vien. Tas arī ir menedžments.

    2. Dr.Prof.R.Slecnzka sacīja: “No Vācijas brauc lektori mācīt metodes, ar kurām viņi iztukšoja savas baznīcas.” Profesors to netaica tāpat vien. Lūk, tie arī to izdarīja.

    Bet radās jautājums, kādēļ viņi vēlas to mācīt Latvijā? Varbūt tāpēc, lai mums būtu tik pat lielas draudzes kā pie mums.

  28. 1. Vai tā ir menedžmenta definīcija pēc būtības?

    Vai arī Trešajā reihā iedziļināšanās lietās pēc to būtības un avotu pārbaudīšana nav tik būtiska?

  29. 1. Es labprāt to sauktu par metodēm, paņēmienu kopumu un instrukcijām. Bet pēc būtības tas ir daudz atbaidošāks. Pameklē to grāmatās. Katrā ziņā menedžmets saistās ar cilvēku grupu vadīšanu, tāpēc arī vajag metodes un paņēmienus.

    Par Trešo reihu vari parunāt ar kādu citu – gudrāku cilvēku.
    Menedžē un menedžē. Kas man par to. Manuprāt, tas ir ļoti bīstami, tādēļ esi piesardzīgs.

  30. Ā, nu re! Es arī beidzot atradu, kur tā diskusija par menedžmentu palikusi… Nesokas man ar tām datoru gudrībām. Labu gabaliņu esat tālāk tikuši. Bet es par to pie vecā labā Veidenbauma sarakstīju viss ko. Kas nav redzējis, lai apskatās!

    Draugai, kā mūsu tautas brāļi saka, deprofundis runā ar jums no skaidras loģikas dziļumiem: ja gribat kaut ko nosodīt, noformulējiet skaidri. Tas šoreiz nav meistarīgi izdevies, toties uzbraucieni – OH, OH, OH.

    deprofundis, ja šim rakstam ir tikai viena nozīme: tikai deklarēt vienu lietu, ka vācieši u.c. draņķi dara slikti, kāpēc tad vajadzēja to sākt? Tā ir banalitāte. Nav prāta lieta publicēt sasteigtu rakstu. Redz, kas no tā sanāk.

    gviclo, Tu raksti par manis sakarā: “Man vienkārši liekās, ka tu runā visādus brīnumus. Īpaši pēdējā laikā. Kaut kas no modernā ekumēnisma arī ieskanās.”. – – Konkrēti, ar piemēriem lūdzu! Es vispār tagad jau gandrīz nedēļu neko neēdu, tā kā var gadīties, ka kaut kāds murdziņš ieskrien pa starpu. Bet Tu, brāl gviclo, ņemudri, a paļcem pakaži!

    Atbildu: modernais ekumenisms manī skanējis jau ilgu laiku. Šī ir mana stīga. Gribi nokalausīties, kā tā skan: atver LL no pagājušā gada vasaras kaut kad, un izlasi “Luteriskais ekumēnisms”. Tur starp citu beigās arī rakstīts ir teoloģiskās vienprātības spēks un patiesība izpaužas iekš tā, ka netiek skaldīti mati un veidoti bezgalīgi gara ķīvēšanās par nebūtiskām lietām, bet apliecināta ticība tās pamatlietās. Arī FC ievadā (īsi pirms Iedzimtā grēka nodaļas sākšanās) tur krāšņi par to izteikts. Individuālo teoloģisko uzskatu dažādības pieļaušana pasvītro jo īpaši vienprātību ticības apliecībā (mieru, tikai mieru – tas nenozīmē heterodoksiju). Nu rakstā ir labāk noformulēts, bet vien to lieciet aiz auss, draugai.

    Es jūs par citu ko, draugai, gribu pārliecināt. Man arī bažas, ka jūs kā apsviluši ar šo portālu gribat kaut kur iebraukt, kur nav izejas. Drusku vairāk menedžentam laika jāveltī. Jāspriež, jāizpīpē: kādus rakstus publicējam, kāpēc? Kā reāģējam, kā klientiem viesmīlību parādam utt. Konfesionālais luterisms nav populāra tautas kustība. Tāpēc menedžmentam tajā ir jo liela nozīme. sic. – – un ne vārdam un sakramentam! tieši šīs tēmas sakarā. Ja svētīgie vīri valdē, kad izvirzās visādas ķibeles, tās nevis risinās, bet ieteiks noturēt dievgaldu problēmas risinājumam, tad pret tādu brāli var arī “nobanot”. Vēl Skat. manus ierakstus pie Veidenbauma. Lai jums labāk turpmāk menedžējas!

  31. Menedžments ir vajadzīgs – grāmatas izplatot, avīzi popularizējot, t.i. darot laicīgās lietas, kas paralēlas misijai. Par to jādomā tiem, kas ar to tieši nodarbojas. Es domāju, ka tāds menedžments – cik bieži tējas un dzejas vakarus rīkosim, cik adītāju pulciņus pie draudzes dibināsim, cik humpalu izdalīsim un kādu caur šīm aktivitātēm draudzei pietuvināto skaitu ieplānosim; mums nav vajadzīgs. Tāpat cik draudzes board-us veidosim un ko nu viņi katrs darīs – arī! Nevajag aizmirst, ka mūsu kaimiņbaznīcā Lelb viens no piedauzības akmeņiem ir misijai galīgi nevajadzīgās, bet menedžmentam pilnīgi nepieciešamās draudzes valdes un padomes, kur labticīgi, bet bieži nekompetenti cilvēki saplēšas savā starpā par draudzes laicīgām lietām un tad arī kristīgai mīlestībai beigas klāt. Bet, ja skolu dibinātu vai bērnudārzu-tur plānošanas u.c. elementi būtu vajadzīgi.

  32. Mūsu māsu baznīcu misijas dažu aspektu analīze liecina, ka menedžments patērē lielus līdzekļus bez īpašas atdeves. Bezmaksas zobārstniecības un grūtnieču konsultāciju kabineti paši par sevi ir ļoti laba lieta. Bet sagaidīt, ka tādā veidā ar Evaņģēliju var aizsniegt šādu iestāžu apmeklētājus, ir naivi. Cilvēku pateicība par laicīgiem labumiem nepiepilda baznīcu, īpaši, ja dievkalpojumiem jāizmanto īrēti klubi utt. Nepateicība ir pasaules alga – sen zināma aksioma. Pareizs “menedžments” būtu – uzbūvēt skaistu dievnamu ar labām ērģelēm tā vietā, lai izšķērdētu naudu pagānu sociālai aprūpei.

  33. “māsu, brāļu baznīca” – šķiet, Martins Vittenbergs atzīmē, ka brālīga baznīca ir vienota Garā.

  34. Atšķiras kultūrvēsturiskie faktori, kas mudinājuši cilvēkus pievērsties vienai vai otrai nodarbei. Dievkalpojumā pulcētā draudze ir – Kristus Garā. “Garā” – nenozīmē klonus .

Atbildēt