Dāvana, ko iespējams saņemt vienīgi ticībā

“Tādēļ,” saka apustulis, “no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem..” (Rom.4:16). Jo pamats ir šāds: “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana” (Ef.2:8). Tā ir dāvana — ievēro — dāvana!

Tajā pašā laikā Kristus pasludināja Tēva mūžīgo pestīšanas nodomu: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu” (Jņ.3:16) un tūlīt pievienoja arī veidu un līdzekli, kā šī dāvana jālieto, sacīdams: “..lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Vienlaikus Viņš deva arī Saviem mācekļiem lielo apustulisko uzdevumu: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts” (Mk. 16:15, 16). Arī kad Kristus staigāja apkārt, darīja labu un visiem palīdzēja, allaž Viņa mutē bija vārdi par ticību: “Tava ticība tev ir palīdzējusi”, “Lai tev notiek pēc tavas ticības”, “Ja vien tu varētu ticēt” utt.

Līdzīgi arī tēvi Vecajā Derībā kļuva taisni ticībā un saņēma liecību, ka ir Dievam tīkami (Ebr.11:1-39). Jau Ādama un Ievas otrais dēls, Ābels (Mt.23:35), bija attaisnots ticībā, un tāpēc viņa upuris bija Dievam tīkams, un līdz ar to viņš saņēma liecību, ka bija taisns (Ebr.11:4).

Ticībā Noa godāja Dievu un iemantoja ticības taisnību (Ebr.11:7). Arī Ābrahāms ticēja Dievam (apsolījumam par svētīto dzimumu, Kristu), un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību (1.Moz.15:6). Un dievbijīgais Tobiass sacīja:

“Mēs gaidām dzīvi, ko Dievs dos tiem, kas ticībā Viņam kļuvuši stipri un noturīgi.”

Bet visskaidrākā ir apustuļu un īpaši “izredzētā darba rīka” Pāvila liecība par ticību. Vēstulē romiešiem 3. nodaļā Pāvils saka: “Viņu Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju Viņa asinīs..” (3:25), jo “šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic” (3:22), un tāpēc “cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem” (3:28).

Vēstulē romiešiem (4:4, 5) viņš saka: “Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna. Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam vipa ticība tiek pielīdzināta par taisnību” un (Rom.4:14): “Jo, ja bauslības kalpi ir tie, kas manto, tad mūsu ticība zaudē savu saturu, un apsolījums paliek nepildīts.”

Vēstulē galatiešiem (2:16) viņš saka: “Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.” 20. pants: “..cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.”

Vēstulē galatiešiem (3:7) ir sacīts: “Tātad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni.” 9. pants: “Tātad tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar ticīgo Ābrahāmu.” “Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību. kļūdams par tēvu visiem, kas tic,.. tā ticība tiem tiek pielīdzināta par taisnību” (Rom.4:3, 11). “Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni” (Gal.3:26).

No visiem šiem un citiem kristālskaidrajiem un nesatricināmajiem Svēto Rakstu vārdiem mēs redzam, ka Dieva mūžīgais nodoms ir bijis tas, ka vienīgi ticībā Kristum un Viņa izpirkuma asinīm mēs saņemam glābšanu, topam attaisnoti un svētīti Dieva bērni. Šīs dāvana, ko iespējams saņemt vienīgi ticībā.