Pestīšanas nodoma galvenais mērķis

Atcerēsimies, ka visa pestīšanas nodoma galvenais mērķis ir bijis no jauna savienot cilvēku ar savu Radītāju Dievu.

Cilvēks ir radīts pēc Viņa tēla un līdzības, bet grēkākrišanā šī līdzība tika pazaudēta, miera saite pārtrūka, cilvēks novērsās no Radītāja un cilvēkam tas nozīmēja nāvi, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem: “..kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi” (1.Moz.2:17).

Pirmo soli šīs vienības atjaunošanā starp Dievu un cilvēku spēra Dieva Dēls, piedzimdams un kļūdams par cilvēku, par vienu no mums, pieņemdams mūsu miesu un kļūdams par mūsu asinsradinieku. Jau tas norādīja uz zīmīgu vienību starp mums un Dievu, jo tā mēs ar Viņu tikām saistīti ar asinssaitēm, par ko arī pravietis ir pravietojis: Viņa vārds būs Imanuēls jeb Dievs ar mums, tas ir, ne tikai Dievs mūsu vidū, bet Dievs mūsu miesā kā mūsu asinsradinieks.

To min arī apustulis: “Jo, kā Tas, kas svētī, tā arī tie, kas tiek svētīti, visi ir no viena; tāpēc Viņš nekaunas tos saukt par brāļiem..” (Ebr.2:11). Šī ar Jēzus dzimšanu sāktā vienības atjaunošana, šķiet, savu piepildījumu piedzīvoja šajā brīnišķīgajā Sakramentā, kur Viņš Savu pieņemto cilvēka dabu ir ļāvis savienot ar mūsējo.

Tas patiesi ir brīnums, kurā pat eņģeļi labprāt grib ielūkoties! Cik gan lielu svētumu cilvēks sev gūst, kļūdams līdzdalīgs Kristus svētajā miesā un ar To Kungu tapdams viens gars un viena miesa! Cik liels gods un svētlaime!