Kristieša taisnība Dieva priekšā

Ievēro: es neredzu un nejūtu savu taisnību, jo manī tās nav, bet ir ietverta tajā, ka Kristus ir devies pie Tēva un kļuvis par manu taisnību. Tas ataino visu kristieša dzīvi Dieva priekšā.

Kristieša taisnība Dieva priekšā nav tāda, ko viņā rada Svētais Gars, bet gan tāda, ko mūsu labā ir veicis un īstenojis Kristus Savā personā.

Pašā kristietī šīs taisnības nav – tas to nedz redz, nedz jūt, bet visbiežāk – redz un jūt tieši pretējo – grēka vājumu un pārbaudījumus. Ja arī mēs brīžam sajūtam Svētā Gara darbību sevī, mīlestību, mieru, prieku u. c., tad tomēr tā. nav tā pati taisnība, kas derīga Dieva priekšā, jo īstā taisnība nav mūsos, bet tikai un vienīgi Kristus gājienā. pie Tēva.

Ak, svētīgā brīvība! Ak, brīnišķīgā žēlastības valstība! Tas Kungs – mūsu taisnība! Kristus darbi ir mani darbi! Kristus nāve ir mana nāve! Kristus taisnība un labvēlība pie Tēva ir mana taisnība un labvēlība pie Dieva. Ar šo taisnību es esmu kļuvis brīvs ne tikai no sava parāda, bet arī no saviem ikdienas traipiem, tā ka gan mana persona, gan mana dzīve ir Dievam tīkama un pieņemama. Vai mums nepienākas slavēt, godāt un pasludināt visu tieši tā, kā Tas Kungs to ir paveicis!