Kur ir tavas drēbes?

Es priecājos lielā priekā par To Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu! Jo Viņš mani ģērbj pestīšanas drēbēs un mani apsedz ar taisnības apsegu kā līgavaini, kas sev uzliek priestera cepurei līdzīgu galvas rotu, un kā līgavu, kas mirdz un lepojas savu aplikto rotu košumā. [Jes.61:10]

Bībele bieži izmanto drēbes kā pestīšanas simbolu. Jau grēkā krišanas dienā Tas Kungs deva Ādamam un Ievai drēbes [1.Moz.3:21]. Tā bija zīme, ka Tas Kungs grib apžēloties par kritušajiem cilvēkiem, kurus izdzinis no paradīzes.

Pravieša Caharijas grāmatā mēs lasām par augsto priesteri Jozua, kas Tā Kunga eņģeļa priekšā stāvēja netīrās drēbēs: “Un eņģelis sacīja tiem, kas stāvēja viņa priekšā: novelciet viņam netīrās drēbes! – bet Jozuam tas sacīja: redzi, es atņemu tev tavus grēkus un ietērpju tevi svētku drānās!” [Cah.3:4].

Tikko mēs lasījām arī Jesajas brīnišķīgo aprakstu par pestīšanas drēbēm, un šie vārdi atklāj pestīšanas būtību.

Drēbes apsedz un apklāj cilvēka kailumu un kaunu. Pestīšana nozīmē, ka Dievs pieskaita grēciniekam kāda cita taisnību un apklāj viņa netaisnību. Tas nozīmē, ka ticībā man top dāvāta Jēzus pilnīgā taisnība. Ja cilvēks tic Jēzum, kas par mums miris, viņš Dieva priekšā stāv tikpat svēts un šķīsts kā Jēzus – lai cik grēcīgs pats būtu.

Tava pestīšana nenozīmē, ka pats tu kļūsti arvien cienīgāks nākt Dieva priekšā un būsi spējīgs izpildīt Viņa prasības. Nē, pestīšana nozīmē ietērpties cita taisnībā – Jēzus Kristus taisnībā. “Dievs Kristū tevi uzlūko tā, it kā tu nekad nebūtu grēkojis,” – tā par grēciniekiem, kas tic Jēzum, runā Pontopidāns.

Nav šaubu, ka Dieva Gars svētīs grēcinieka dzīvi un šķīstīs viņa sirdi un darbus, taču pestīšanas būtība nav šķīstīšana. Tā ir tikai sekas, kas izriet no pestīšanas. Dieva priekšā tu vari stāvēt tīrs un nevainojams tikai Jēzus taisnībā, kad piederi Viņam ticībā.

Jēzus taisnība apsedz visu tavu nepilnību, un šīs drēbes apsedz visu cilvēku. Tā patiesi ir liela laime – tapt izglābtam Jēzū, kas ir mana taisnība Dieva priekšā!