:: e – BAZNICA ::

Iespējamā sieviete apustule

“Sveiciniet Andronīku un Jūniju, manus radiniekus un manus cietuma biedrus, kas pazīstami pie apustuļiem un jau pirms manis bija nodevušies Kristum.” [Rom.16:7]

Vispirms nemaz nav skaidrs, vai pieminētās personas, Androniks un Jūnijs (vai Jūnija?), ir bijušas apustuļi vai tikai apustuļiem labi pazīstami ļaudis.

Ir vismaz trīs argumenti, kas liek uzskatīt, ka Androniks un Jūnijs (vai Jūnija?) tomēr nav bijusi apustuļi, bet ir bijuši tikai pazīstami apustuļiem:

1. ja šie ļaudis, ko apustulis piemin, būtu bijuši Jēzus iecelti apustuļi, tad nebūtu vajadzības pieminēt, ka tie ir bijuši Kristū pirms Pāvila paša. Tas būtu pats par sevi saprotams;
2. turklāt, kas tie par slaveniem apustuļiem, kurus apustulis sveicina nevis saraksta sākumā, bet pēc veselas rindas citu ļaužu, kuri tiešām ir pazīstami un zināmi, un sākot ar šiem slavenajiem šajā sarakstā diemžēl vairs īsti neviens nav zināms?
3. un, ja tie tiešām tolaik būtu bijuši pazīstami apustuļi, tad Pāvilam tos nebūtu jāreklamē kā pazīstamus. Vai vispār apustuļi jelkad ir tikuši iedalīti pazīstamajos un nepazīstamajos? Bet, lai paši romieši nebrīnītos, kāpēc apustulis šos ļaudis sveicina, viņš raksta: “Mēs, apustuļi, viņus labi pazīstam. Īpaši es, jo viņi ir mani ciltsbrāļi – benjamiņieši, kas Kristus evaņģēlija dēļ kopā ar mani pacietuši gūstu.”

Tādējādi izskatās, ka priekšroka būtu dodama tulkojumam, ka šie ļaudis apustuļiem, īpaši Pāvilam, bijuši labi pazīstami, bet paši nav bijuši apustuļi. Un te nu būtu vienalga, kāda dzimuma persona ir Jūnijs (Jūnija), jo šis teksts neko nepasaka par viņu kalpošanu draudzē un neattiecas uz mūsu apskatāmo lietu.

Taču sieviešu ordinešanas atbalstītāji ar to, protams, nav mierā, jo viņiem par katru cenu ir vajadzīga sieviete apustule! Tāpēc šī cēlā mērķa vārdā vai nu nabaga Jūnijam jākļūst par sievieti, vai nabaga Jūnijai – par apustuli; cita iespēja viņiem netiek dota!

Kā viņi mēģina nabaga Jūniju pataisīt par sievieti? Viņi saka: tekstā vārds ir akuzatīva locījumā (Iounian) un nevar pateikt, vai tas ir vīriešu dzimtes (Iounias) vai sieviešu dzimtes (Iounia). Turklāt dažos manuskriptos mēs atrodam Ioulian, un tas nozīmē, ka viltīgie sieviešu ordinācijas pretinieki ir mēģinājuši apslēpt mūsu izcilo sievieti apustuli (tikai nevar saprast, kāpēc tik neveikli, jo arī Ioulian nepasaka, vai tas ir vīrietis vai sieviete). Tālāk viņi ir atraduši, ka Romas pilsētas dzimtsarakstos vairāk nekā 250 reižu pieminētas sievietes Jūnijas, bet ne reizi – vīrietis Jūnijs.

Viņi gan meklēja latīņu vārdus, bet apustulis raksta par saviem ciltsbrāļiem – īstiem benjamiņiešiem ar radurakstiem. Pirmais ir pieminēts Androniks – tas ir parasts ebreju vārds. Parasti, ja israēlietim bija ciltsraksti, viņam tika dots tautisks vārds. Bet, tā kā šie dzīvoja Romā, tad romiešiem grūti izrunājamie vārdi pēc iespējas tika pielāgoti. Tā tas notiek vēl līdz pat šiem laikiem. Mēs paši labi atceramies, ka padomju laikos visi Baruhi bija Borisi, bet Mošē – Mihaili. Tolaik Judiānus un Jehunī sauca par Jūnijiem.

[Fragments no referāta “No krišanas līdz atkrišanai”, kas teikts LELB mācītāju konferencē]