Ko darīsim ar Bauslību?

“Vai bauslību iznīcinām caur ticību? Nekādā ziņā ne, mēs bauslību nostiprinām.” [Rom.3:31]

Dieva Bauslību mēs atrodam desmit baušļos un pašā svarīgākajā bauslī – mīlēt Dievu no visas sirds un tuvāko kā sevi pašu. Bauslība rāda Dieva prātu mūsu dzīvē. Un tad, kad Bauslība ienāk mūsu sirdsapziņā, tā mūs apsūdz un nosoda.

Atmodinātais cilvēks tad cenšas laboties, apņemas dzīvot kristīgi un lūdz pēc Dieva spēka un palīdzības. Tomēr Bauslība nevienu no mums nespēj izglābt. Bauslība apsūdz, nosoda un atklāj grēku, taču izglābt nespēj.

Bet Dievs mums sludina vēl kādu svarīgu vēsti – Evaņģēliju. Tie ir Dieva vārdi par Jēzu, kas nostājies mūsu vietā un kļuvis par mūsu Glābēju. Viņš ir piepildījis Bauslību mūsu vietā līdz sīkākajam burtiņam un, būdams mūsu Vietnieks, sodu par mūsu grēkiem uzkrāvis Sev.

Jēzū Kristū pasaule ir samierināta ar Dievu. Pestīšana ir piepildīta.

Tā ir Evaņģēlija vēsts, kas Dieva Gara spēkā modina ticību grēcinieka sirdī, kurš šo vēsti uzklausa. Evaņģēlijs glābj.

Bauslības pildīšana cilvēku neglābj. Tās nav nekādas kāpnes uz debesīm. Bauslība tikai atklāj Dieva prātu, kas tevi apsūdz un Dieva svētuma priekšā noliek kā grēcinieku.

Turpretī Evaņģēlijs dod dzīvību un modina ticību, un tu saņem glābšanu, kad ticībā tveries pie Jēzus.

Tevi glābj Dieva žēlastība un Jēzus nopelns.

Bet ko darīsim ar Bauslību? Vai tā ir atcelta? Vai ticība Jēzum atceļ Viņa Bauslību?

Dieva vārds saka “nē”. Ticība vēl vairāk nostiprina Bauslību un Bauslības tiesības, jo pats sevī es esmu pazudis grēcinieks.

Un vēl viena lieta: nopietna vēlēšanās dzīvot saskaņā ar Dieva gribu var būt tikai ticīgam cilvēkam. Cilvēks, kas nācis pie ticības, no visas sirds jautā: ko Tu, Kungs, gribi, lai es daru? Tad Viņa svētā Bauslība mums kalpo kā vienkāršs un skaidrs ceļvedis, kas rāda: redzi, te ir ceļš, pa kuru tev jāiet!

Īsta svētdzīve bez ticības Jēzum nav iespējama. Patiesā kopībā un sadraudzībā ar Dievu dzīvo tikai tas, kas tiek glābts no tīras žēlastības.