Kristiešu briesmas un posts

Vai tik lielas lietas jūs velti esat piedzīvojuši? Taču ne velti! [Gal.3:4]

Citas briesmas un posts ir šis, par ko Pāvils saka: “Vai tik lielas lietas jūs velti esat piedzīvojuši?” Tas ir, it kā viņš gribētu teikt: raugieties ne tikai, cik labi esat iesākuši un cik nožēlojamā veidā pazaudējuši labo iesākumu un lielisko gaitu.

Cik daudz esat pieredzējuši un pārcietuši Evaņģēlija un Kristus dēļ! Jums ir atņemta jūsu manta, jūs esat zaimoti un apsmieti, jūsu dzīvība ir bijusi apdraudēta. Jums viss notika vislabākajā veidā: jūs mācījāt pareizi, dzīvojāt svēti, pacietīgi visu panesāt un izturējāt Kristus Vārda dēļ. Nu jūsu mācība un ticība ir zudusi – jūs esat pazaudējuši gan savus darbus, gan ciešanas, gan Garu, gan Gara augļus.

Te pietiekami skaidri redzam, kādu zaudējumu nes Bauslības jeb paša cilvēka taisnība, proti, ka tie, kuri uz šādām lietām paļaujas, uzreiz pazaudē neaptverami lielu godību un drošo sirdsapziņas paļāvību uz Dievu, un tāpat arī – ja cilvēks pacietīgi panes daudzas un dažādas lielas ciešanas un briesmas, kas skar viņa mantu, sievu un bērnus, – tomēr visas šīs ciešanas izrādās veltīgas.

Lietas, par kurām Pāvils šeit runā, ir pašas lielākās lietas, proti, Dieva gods, uzvara pār pasauli, miesu un velnu, taisnība un mūžīgā dzīvība; no otras puses – grēks, izmisums, mūžīgā nāve un elle.

Ar vārdiem “Taču ne velti!” Pāvils nedaudz mīkstina iepriekš izteikto bargo nosodījumi itin kā gribētu teikt: Man ar jums jārunā diezgan bargi, jānosoda jūsu atkrišana – šī bardzība ir nepieciešama, lai jūs nedomātu, ka tas nav nekas liels, ja atmetat Pāvila mācību, klausīdamies un uzņemdami kādu citu. Tomēr es negribu atņemt jums visas cerības, ja vien gribēsiet atgriezties uz pareizā ceļa.

Viņš aprūpē laipni un maigi, lai ar šo maigumu viņus dziedinātu, lai viņus mierinātu, tā ka tie nekristu izmisumā, saņēmuši pārlieku bargu nosodījumu.