Sprādzēties
Tāpēc apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies. [1.Pēt.1:13]
Te Pēteris runā par garīgu prāta gurnu apjozšanu, kā vīrs miesiski ap gurniem apjož zobenu.
It kā viņš gribētu teikt: nu jūs esat dzirdējuši Evaņģēliju un esat stājušies ticībā. Tāpēc pastāviet uz to, lai jūs tajā paliekat un neļaujiet sevi skart viltus mācībām, lai jūs nesvārstītos un neskraidītu šurpu turpu ar saviem darbiem.
Ar to viņš īpaši skar ticību un grib sacīt šādi: jums ir pareizs uzskats, ka taisnotam jātop tikai caur ticību – tajā nu palieciet, apjoziet to labi, turieties cieši pie tā un neļaujiet sevi no tā atraut, tad jūs esat drošībā. Jo uzstāsies daudzi viltus skolotāji un radīs cilvēku mācības, lai jūs sagrozītu savus prātus un atraisītu ticības jostu. Tāpēc esiet brīdināti un satveriet to savā prātā. Ārēji modrība kalpo miesai un tā ir galvenais ticības darbs. Jo kaut arī cilvēks ir kļuvis taisnots, viņš tomēr nav pilnīgi brīvs no ļaunajām kārībām.
Ticība gan ir uzsākusi apspiest miesu, tomēr tā arvien uzbudinās un tomēr plosās visādās iekāres, kuras labprāt atkal gribētu būt priekšgalā un darboties pēc savas patikas. Tāpēc Gars ikdienas tās apspiež un savalda.
Ticība ir tāda, ka tā droši, ar visu paļāvību, balstās uz Dieva vārdu un priecīgi tam tuvojas. Tāpēc apustulis grib, lai mēs priecīgi uz to paļautos, jo Dievs, kas mums pasniedz šo žēlastību, patiešām mums nemūžam nemelos.
Ieskaties