Vai tiešām Dievs mūs dzird?

“Piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt.” [Ps.50:15]

Kāds var jautāt: “Vai mums tiešām ir pamats īstai pārliecībai, ka Dievs mūs dzird?” Tā ir ļoti svarīga lieta. Jā, mums ir pamats pārliecībai. Ja vien mēs atvērtu acis, mēs varētu līksmot par to, ko ieraudzītu. Svarīgākā lieta te ir Dieva dotā žēlastība, kas atver mūsu acis. Gluži kā Dievs to darīja pravieša Elīsas kalpam, kurš bija pārbijies no daudzajiem ienaidniekiem, kas viņus ielenca.

Palīdzība nāca tikai pēc Elīsas lūgšanas: “Kungs, lūdzams, atver viņam acis, ka viņš var redzēt” [2.Ķēn.6:17], un viņš tūlīt redzēja kalnu, kas pilns ar ugunīgiem zirgiem un ratiem visapkārt ap Elīsu. Tā arī mums būtu bagātīgs mierinājums no lūgšanas, ja mūsu acis atvērtos un mēs redzētu, ka Dievs paklausa mūsu lūgšanas. Mēs šeit gribam norādīt tikai trīs svarīgas lietas.

Pirmā ir tā, ka pats Dievs mūs aicina piesaukt Viņu bēdu laikā un iedrošina: “Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt.” Ja Dievs nekad nebūtu runājis par lūgšanu, mēs nekad nebūtu zinājuši, vai Viņš patiesi grib mūs uzklausīt vai ne, un mēs būtu palikuši mūžīgā neziņā. Taču tagad mums nav pamata šaubīties. Te ir paša Dieva pavēle, ka mums jāgūst patvērums pie Viņa, un Viņš pats apgalvo, ka mūs dzirdēs un uzklausīs.

Apstājies un padomā: vai Dieva vārds ir nedrošs? Kas ir Dievs? Vai tu tici Dievam? Vai vari Viņam uzticēties? Vai Dievs var lauzt kaut vienu Savu solījumu? Vai viens Dieva vārds nav drošāks par visu, ko ar savām acīm vari redzēt? Lūdz Dievam atvērt tavas maņas, lai tu saprastu, ko tas nozīmē, ka pats Dievs ir aicinājis mūs lūgt. Tad beidzot tu sapratīsi, ka nevis tavas lūgšanas aizkustina Dievu tevi uzklausīt, bet to dara Viņa paša vārds un apsolījums. Dievs visu dara Sevis paša dēļ.

Lietojot trāpīgos Lutera vārdus:

“Ja Dievs nebūtu aicinājis mūs lūgt un apsolījis mūs uzklausīt, tad neviens nevarētu saņemt nenieka ar visu savu lūgšanos. Tādēļ, lūdzu, ievērojiet, ka ne jau tā lūgšana ir laba un pareiza, kas ir godbijīga, gara un pārliecinoša un kas tiecas pēc laicīgām vai mūžīgām dāvanām, bet gan tā, kas stingri balstās un paļaujas uz Dieva apsolījumiem. Lūgšana tiks uzklausīta (lai cik maza un necienīga tā būtu) Dieva patiesības un garantijas dēļ. Tikai Dieva vārds un apsolījums rada labu lūgšanu, nevis tava pielūgsme. Jo tikai uzticēšanās Dieva apsolījumiem ir īstā dievkalpošana un bez tās visa cita dievkalpošana ir vistīrākā pievilšana.”

Redzi, kāds drošs pamats un mierinājums ir mums dots lūgšanā, ja tā vietā, lai sekotu savām jūtām, mēs savas acis pievēršam Dieva apsolījumiem.

Otrā lieta, kas sniedz mums pārliecību, ka mūsu lūgšanas tiek uzklausītas, ir Dieva visvarenība. Varenos vārdos to pauž “Tēvreizes” lūgšana: “Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi” [Mt.6:13]. Šie vārdi ne tikai slavē Dievu, bet dod mums arī stipru pārliecību, ka mūsu Tēvs ir varens Kungs un Valdnieks, kurš viegli paveic visu, ko mēs Viņam lūdzam, pat ja mums tas šķiet neiespējami. Mums vajadzīga šāda ticības pārliecība, jo viens no lūgšanas lielākajiem šķēršļiem ir domāt, ka Dievam ir kas neiespējams.

Tas ir mūsu sirds pagānisms, kas netic, ka Dievs spēj darīt vairāk par mums. Pēc tam, kad esam velti meklējuši palīdzību savos un cilvēku spēkos, mēs jūtamies bezpalīdzīgi un bezspēcīgi. Šādā brīdī ir vajadzīgs Dievs, kas spēj darīt vairāk nekā cilvēki. Bet vai mums ir šāds Palīgs?

“Tēvreizes” lūgšanā Kristus māca, ka mūsu Debesu Tēvs ir šāds Palīgs. “Jo Tev pieder valstība” utt., Tu esi visvarens un absolūts Valdnieks pār visām radītām lietām. Tu vari pavēlēt visiem spēkiem dabā un garu valstībā. Tādēļ Tu spēj visas lietas vērst par labu un dot visu nepieciešamo, lai mūs glābtu.

Trešā lieta, kas dod mums pārliecību, ka mūsu lūgšanas tiek uzklausītas, jeb pats galvenais iemesls ir mūsu Pestītājs – Viņa nodošana mūsu labā, Viņa nopelni, Viņa lūgšana par mums, Viņa uzticība un visa Viņa persona. Kristus lai pāri visam dara mūs drošus un pārliecinātus, ka visas mūsu lūgšanas Viņa spēkā tiks patiesi uzklausītas. Līdz ar to tiek nojaukts mūsu ticības lielais šķērslis – mūsu necienība. Tikai Kristus ir Dievam tīkams. Kristus saka: “Ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā vārdā” [Jņ.16:23].

Un mēs zinām, ko nozīmē lūgt Jēzus vārdā, proti, lūgt visas lietas Jēzus dēļ, Viņa žēlastības dēļ, Viņa darba un ciešanu bezgalīgās vērtības dēļ mūsu labā. Viņā mums ir dots “jā” un “āmen” visiem Dieva apsolījumiem. Ja tu lūdz Jēzus vārdā, tad pat vismazākā nopūta nebūs veltīga, jo tava vislielākā necienība nevar būt šķērslis, lai uzklausītu tavu lūgšanu. Viņā viss ir “jā” un “āmen”. Dievs atver mūsu acis un vairo mums ticību!