Dievs neatstāj mūs

“Dievs nāca pie aramieša Lābana sapnī, nakts laikā, un sacīja: “Sargies, ka tu ar Jēkabu nerunā ne labu, ne ļaunu.”” [1.Moz.31:24]

Tā nu Dievs neatstāj savus ticīgos – īpaši tad, ja tie Viņu piesauc īstā ticībā.

Jo tur, kur ir Vārds, ir arī ticība, bet, kur ir ticība, tur arī kliegšana kārdinājumu dēļ; šāda kliegšana noteikti tiek uzklausīta. Un, kad kliedzieni ir uzklausīti, tad tiek salauzta visa debesu, zemes un elles vārtu vara. (Mt.16:18)

Bet mums šis piemērs jāizmanto mūsu mācības labā, lai mēs redzētu, ka Dievs grib būt ar saviem ļaudīm un tiem palīdzēt, lai cik necili un vāji viņi būtu. Lābans ir daudz varenāks un stiprāks, nekā Jēkabs, kas pakļauts lielām briesmām, ir bezpalīdzīgs un nabadzīgs.

Tomēr Jēkabam ir Vārds, tādēļ arī Dievs un Debesu pulki ir ar Jēkabu, kas tic un ticībā piesauc Dievu. Un, kā Dievs ir aicinājis šo tēvu projām no viņa tēva nama, tāpat Viņš to tagad aicina atpakaļ, sniegdams svēto eņģeļu aizsardzību. Tieši tāpat Viņš izglābs mūs, kas ticam – arī no mēra, nāves un kara. Jo nav iespējams, ka cilvēks, kurš tic Dieva Vārdam, tiktu pamests un netiktu pasargāts.