Kāpnes debesīs

“Un Jēkabam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs.” [1.Moz.28:12]

Kad Filips sūta Nātanaēlu pie Kristus, mūsu Kungs saka: “Patiesi, patiesi Es tev saku: jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.” Šim mūsu Pestītāja Jēzus Kristus skaidrojumam mums jātic, un ar to mums jāpietiek. Jo Viņš šīs lietas saprot labāk, nekā visi skaidrotāji, kuri tomēr lielā vienprātībā atzīst, ka šis sapnis saistāms ar bezgalīgo, neizteicamo un brīnumaino noslēpumu – Kristus tapšanu par Cilvēku; jo Kristus cēlies no tēva Jēkaba – kā Dievs saka: Tavos pēcnācējos…”

Tādēļ Tas Kungs pats ir Jēkabam atklājis, ka viņam jākļūst par Kristus tēvu, un Cilvēka Dēlam jāpiedzimst Jēkaba pēcnācējos. To Dievs ir sacījis ne velti, jā, Viņš šo ainu par kāpnēm rādījis tālab, lai Jēkabu mierinātu un stiprinātu ticībā gaidāmajai svētībai. Iepriekš šis pats apsolījums ir ticis dots Ābrahamam (26. nodaļas 18. pantā) un Īzakam (26. nodaļas 4. pantā) – lai viņi to mācītu un izplatītu savu pēcnācēju vidū kā drošu un nemaldīgu Vārdu, kas apliecina, ka gaidāmajam Pestītājam miesīgi jābūt viņu pēcnācējam.

Tā Dievs stiprina nomākto Jēkabu, kas svešajā zemē jūtas gluži kā nekam nederīgs bluķis; ar šī sapņa palīdzību Tas Kungs saista visu svētību ar Jēkabu, lai pārliecinātu viņu, ka Viņš ir tas tēvs, no kura celsies Ādamam apsolītais dzimums.