Cīņa ar ienaidnieku

“Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” [Ef.6:12]

Ja mēs apkopojam, ko apustulis šeit saka par mūsu ienaidnieku, mēs iegūstam briesmīgu viņa attēlojumu – viņš ir varena būtne, ļoti viltīga un gudra, un viņš ir neredzams pretinieks, kas var atrasties mums pavisam blakus, mums to pat nenojaušot.

Kad apustulis saka: “Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām,” tas nav jāsaprot tā, ka mums nebūtu jācīnās pret savu ļauno miesu jeb iedzimto samaitātību. Saskaņā ar apustuļa Pāvila izteiksmi tas nozīmē vienīgi to, ka šai cīņā mums nav redzamu ķermeņu, pret kuriem vērsti ieroči, un mēs tos nevaram atvairīt ar zobenu.

Bet mūsu ienaidnieki ir gari, kurus mēs nevaram nogalināt. Tie ir neredzami ienaidnieki, kas atrodas mums pavisam tuvu, bet mēs tos nemaz nemanām un ne drusku nebīstamies no viņu klātbūtnes. Tā, protams, ir nopietna un draudīga situācija.

Otrkārt, viņš liek mums saprast, ka mūsu ienaidnieki nav vāji un neievērojami gari, bet gluži otrādi – ļoti vareni un ievērojami, ja viņš tos sauc par “valdībām un varām vai šīs pasaules valdniekiem”. Šie vārdi ļauj mums nojaust, ka velnam ir reāla valstība ar īpašu hierarhiju un likumiem, tā ka ļaunie erceņģeļi kā valdnieki un varas nesēji valda pār citiem velniem.

Turklāt viņš tos sauc par pasaules valdniekiem, kas ir patiesi briesmīgs apzīmējums. Arī Kristus sauc velnu par pasaules valdnieku, un Pāvils pat piemin to kā šīs pasaules dievu. Viņa vārdi skaidri sludina to, ko daļēji redzam ar savām acīm – velns pilnībā valda pār neatgrieztiem cilvēkiem un pat ķēniņi un valdnieki ir pakļauti velna varai un pārvaldei kā sīki un vāji kalpi, uzticami un paklausīgi padotie.

Mums jāapzinās, ka mūsu ienaidnieks ir augstas izcelsmes būtne, proti, atkritis eņģelis, un tam piemīt briesmīga drosme, ka tas uzdrošinās karot pret Dievu. Kristus miesas dienās velns savā nekaunībā un pārdrošībā gāja pat tik tālu, ka kārdināja pašu Kungu zemoties un pielūgt viņu.

Cik milzīga vara ir velnam pār nabaga cilvēku, mēs nojaušam tad, kad Kristus cilvēku un velnu pielīdzina namam un viņa saimniekam. Kungs runā par spēcīgi bruņotu vīru, kas sargā savu namu, un tas simbolizē to, ka velnam cilvēks ir tikai kā saimniekam viņa nams. Tāpat velna vara un viņa degsme mūs postīt ir atspoguļota ar līdzību, ko izmanto apustulis Pēteris. Viņš saka, ka velns ir kā lauva, kas, izsalkumā rūkdams, klejo apkārt un meklē, ko tas varētu aprīt (1.Pēt.5:8).

Tās ir biedējošas liecības par mūsu ienaidnieku, ka cilvēkam var pat uznākt bailes par savu dzīvību virs zemes. Nav šaubu, ka neticīgie, kas neturas ticībā pie Tā Kunga, katrā ziņā atrodas velna varā. Jo tas ir skaidrs – ja Tas Kungs mūs atstāj vienus pašus, mēs esam pazuduši, un velns jebkurā mirklī mūs var iegrūst visbriesmīgākajos grēka un muļķības dziļumos un vēlāk elles bezdibeņos.

Turpretī, ja topam kā mazi bērni un vājas avis Dieva priekšā, nesnauzdami drošībā un neuzticēdamies saviem spēkiem, tad cīņa nebūs atkarīga no mūsu spēkiem, nedz arī velna spēkiem, bet pats Dievs cīnīsies par mums, nesīs mūs uz Savām rokām un sargās mūs kā Savus jērus. Ja kaut vienu stundu Tas Kungs ļautu velnam pilnīgu brīvību, viņš tai pašā brīdī saplosītu mūs gabalos un iemestu ellē. Katrs mūsu dzīves brīdis, kad esam pasargāti, ir liecība par Dieva uzticīgo, žēlastības pilno un visvareno klātbūtni. To paturēsim prātā!

Mūsu cīņa ir garīga. Tā nav atkarīga no mūsu spēkiem un spējām. Tādēļ visbriesmīgākā velna īpašība ir viņa viltība – viņa daudzveidīgās blēdības un shēmas, ar kurām tas pieviļ un savaldzina, tā ka mēs nemeklējam Tā Kunga spēku, bet labprātīgi padodamies savam pretiniekam. Tādēļ arī Svētie Raksti visvairāk brīdina no šīs viņa īpašības.

Pēdējā Bībeles grāmatā viņš ir nosaukts par veco čūsku, kas pieviļ visu pasauli un tik daudzus gudrus, izglītotus un apgaismotus cilvēkus. Bet, iespējams, ka neviens cits vārds neapraksta precīzāk šā ienaidnieka viltības arsenālu, kā vārds no Kristus mutes: “Sātana dziļumi,” un tāpat apustuļa sacītais, ka velns pārvēršas par gaismas eņģeli.

Lai Dievs sarga cilvēkus! Ja pats Dievs ar Savu gaismu nesargā mūsu garu, tad nekāds intelekts, kultūra vai modrība nebūs pietiekami spēcīga pret “sātana dziļumiem”. Pret sātana dziļumiem es varu likt tikai Dieva dziļumus un to, ka Israēla Sargs nekad nesnauž un neguļ.