No svētas lūgšanas [287]

Dievs, mūsu Tēvs, kas debesīs, Mums visiem esi mācijis,
Lai mēs kā brāļi dzīvojam Un tev ikdienas pielūdzam.
Dod, ka no sirds tev, mīļais Dievs, Ne vien ar muti lūdzamies.

Tavs augstais vārds lai svētīts top; Sirds skaidru mācību lai kopj,
Ka mēs pēc tās vien dzīvojam, Kā pieder Dieva pulciņam,
No viltus vārdiem sargamies; Kas maldās, tiem dod atgriezties.

Lai nāk mums tava valstība Šai laikā un tur mūžibā;
Lai tavs svēts Gars mums dzīvo klāt, Apskaidro mūsu sird’ un prāt’.
Pret vellu, Kungs, mūs aizstāvi Un savu draudzi uzturi.

Tavs prāts lai notiek alažiņ Virs zemes Kā iekš debesīm;
Iekš bēdām palīdz paciesties Un tavam prātam padoties;
Dod miesas prātu savaldīt, Kas negrib tevim paklausīt.

Dod mums ikdienas mūsu maiz’ Dod sauli, lietu, labu gais’,
Griez mēr’ un badu no mums nost, Lai mūsu zemi karš nepost’;
Pie veselibas uzturi, No negausibas pasargi.

Piedod, ak Tēvs, ar lēnibu Mums mūsu grēku parādu,
Kā mēs no sirds piedodam ar Tiem, kas pret mums ko ļaunu dar’,
Lai mēs ikkatram cilvēkam Ar mīlestibu kalpojam.

Neliec mums kārdinatiem kļūt; Kad mums tas vels grib darīt grūt
Un kad uz mums ir uzmācies, Dod spēku preti turēties,
Ka mūsu sirds neizmisās, Bet stipri stāv iekš ticibas.

No visa ļauna pesti mūs; Kad grūtus laikus redzēt būs,
Iekš visām bēdām klāt mums stāv, Pasargi mūs par ļaunu nāv’,
Dod iekš tev viegli aizmigties, Par dvēseli apžēlojies.

Āmen, tas ir: tam notikt būs! Kungs, ticibā uzturi mūs,
Ka uz tev stipri cerejam, Un ko mēs lūdzam, dabujam.
Tev pieder valstiba, spēks, gods! Amen, ko lūdzam, taps mums dots!

[3. 1.]