:: e – BAZNICA ::

Lūgšana divdesmit pimajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Lēnprātīgais, mīļais, žēlīgais Dievs! Tu zini kādi nabaga vāji cilvēki mēs esam un cik mums ir grūti tev ticēt un kalpot.

Kad mēs dzīvojam labā mierā, un mums pārpārēm ir gods un veselība, tad ir tādi, kas neatzīst, ka viss šis labums nāk no tevis, un, kaut arī retais tādā brīdī tevi godinātu, vai viņa dievbijība neiznīktu uzkrītot bēdām?

Cik grūti mums ir bēdās paļauties uz tevi! Mums ir kauns nākt tavā priekšā ar mūsu nejauko sirdsprātu! Mēs lūdzam tevi, piedod jēl, ak, piedod mums mūsu grēkus, ar kuriem esam nogrēkojušies pret tevi.

Lai mēs turpmāk dzīvojot to ņemam labi vērā, ka tik labi laime, kā nelaime nāk no tevis. Tu nepelnīti mūs bagātīgi apdāvini ar visu svētību, lai mēs būtu pateicīgi un tev kalpotu. Ir laiks, kad Tu mums sūti nelaimi, lai mēs jo vairāk mācītos ņemt vērā tavu svēto mācību. Tu bēdās pārbaudi mūsu ticību, kā zels un sudrabs ugunī tiek pārbaudīts. Caur tādām dienām mums ir jāiet uz mūžību.

Ak, Kungs, kas prot grozīt sirdis kā upes, parādi mums tavu žēlastību, ka mēs dzīvojam laimē un arvien pēc tevis slāpstam un saucam. Bēdu naktī neesi tālu no mums.

Uzturi mūs pie savas labās rokas, lai mēs neallotos. Dod mums īstenu ticību, kas dārgāka nekā zelts, un stiprini to jo dienas, jo vairāk. Tu neliksi kaunā tos, kas ticīgi paļaujas uz tevi. To mēs ticam, ak Dievs! Tāpēc mēs lūdzam:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.