Lūgšana pirmajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas

Kungs Jēzus, Tu esi mums par patvērumu uz radu radiem.

Kungs Jēzus, Tu esi mums par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni tapuši, un Tu radīji zemi un pasauli, Tu esi bijis Mūžīgais Dievs. Viss ir caur tevi, un bez tevis nekas nav darīts [radīts]. Tu spēlēji viņā pasaules virsū un tava līksmība bija pie cilvēku bērniem.

Arī šodien tu esi mūs sapulcinājis [saaicinājis] sava vaiga priekšā, un gribi mums pavēlēt, ko mums būs darīt. Tāpēc mēs tevi lūdzam, parādi mums to ceļu, pa kuru mums būs jātop tavā svētā vietā. Velc mūsu sirdis pēc tevis, ka mēs tekam tava vārda ceļu. Lai mēs tevi meklējam, pirms iestājas mūsu dzīves vakars.

Paliec pie mums, Kungs Jēzu Krist!

Kad kāda noskumšana aptumšo mūsu sirdi, tad esi, Jēzu, mūsu iepriecinājums. Jēzus, mūsu prieks, Jēzus, mūsu siržu patvērums, Jēzus, mūsu visu labākais draugs.

Ak, cik reizes gan notiek tā, ka tu mūsu skatam zūdi, un mēs esam pārlieku droši un kūtri uz labiem darbiem. Mūsu noziegumi rada šķērsli starp mums un mūsu Dievu.

Tu nekur citur neesi tik viegli atrodams, kā sava Tēva lietās. Lai mēs tevi meklētu jau no jaunības.

Valdi, Kungs, mūsu vecajos un mācītājus, ka tie nekavējoties mūs vestu pie tevis, ak, Jēzu. Un lai mēs visi, jauni un veci, meklējam tevi. Lai tevi atrod tie, kas šodien meklē tavu svēto vaigu.

Ak, kaut mēs visi tevi būtu meklējuši no visas sirds.

Kas tevi mīl, tas iemanto dzīvību, bet kas tevi ienīst, dabū nāvi.

Neesi tālu no mums. Paliec ar vien pie mums. Zem tavām rokām mēs varam stāvēt droši, tu, stiprais Dievs! Saldais Jēzus, apkamp mūs ar savu žēlastību, tad mums būs [ir] miers dzīvojot un mirstot. Āmen.

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.