Lūgšana astotajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Kungs Jēzu, Tu, savas draudzes modrais sargs un gans!

Mēs dodam tev godu, slavu un pateicību, ka Tu mūs arī šodien esi sapulcinājis klausīties tavu svēto vārdu.

Ak, Jēzu, dod mums apjēgt, ka tavas acis ir gaišākas nekā uguns liesmas, un ka Tu skaties ne tikai uz mūsu muti un rokām, bet jo vairāk mūsu sirdīs. Tāpēc māci mums šodien, ka nav gana saukt tevi vienīgi ar muti par Kungu, bet, ka mums jādara tas, ko Tu mums esi sacījis.

Pasargi mūs no valšķības, un lai mūsu sidrs nav viltīga tavā priekšā. Tu esi Siržu pazinējs. Pastarajā dienā Tu pasludināsi arī apslēptās sirds domas.

Lai ikviens no mums to labi apdomāt, ka Tu, Kungs, neesi mierā, ja kokos, ko esi stādījis savā dārzā, atrodi vienīgi lapas, bet Tu meklē ienākamies labus augļus.

Tevi, ak, Dievs, neviens cilvēks nevar pievilt.

Tāpēc radi mūsos ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu. Dod mums nest augļus ar pateicību, dod mums ticību, mīlestību un atgriešanos. Lai mēs tavā kristīgā draudzē esam kā koki pie ūdens upēm.

Tu esi mums devis savu spēku, savas asinis un dzīvību, tad dod jel, ka mēs allaž tev patīkam, līdz Tu mūs no šejienas pārstādīsi savā Debesu dārzā.

To mēs tev pazemīgi lūdzam, kā Tu mums mācīji:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.