Lūgšana septītajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Laipnais, mīļais Dievs, Debesu Tēvs, no tevis nāk visas labās un pilnīgās dāvanas.

Dzīvību un dzīvības mājokli mēs saņemam no tevis. Ak, mēs esam visai niecīgi pret tavu lielo žēlastību un apžēlošanu, ko tu mums esi darījis. Ak, kaut mums par to būtu pietiekami laba pateicīga sirds, un kaut jel mēs pareizi atzītu tavu mīlestību.

Mēs gauži nožēlojam, ka mēs tavas apžēlošanas un rūpju brīnumu neesam gana apdomājuši. Ak, cik gan reizes mēs esam nogrēkojušies kurnot par tavām rūpēm, jo tu, Dievs, mūsu Tēvs, arvien dzīvo. Cik reizes mūsu pārgudrais prāts gribējis sniegties pār tavu svēto prātu.

Piedod, žēlīgais Tēvs, mūsu pārkāpumus, ģeķību un mazticību.

Iestiprini mūsu cerību, ka mēs jo vairāk paļaujamies uz tavu gudrību, patiesību, žēlastību un visspēcību.

Tu esi zinošs Dievs, kas zina, kā un ar ko mūs uzturēt šo īso brīdi, kamēr mēs šeit dzīvojam, kaut arī mēs bieži to nespējam izprast. Tu esi patiess Dievs un negrozi savus solījumus. Tu esi sacījis, Piesauc mani bēdu laikā, tad Es tev palīdzēšu, tāpēc mēs visu savu zūdīšanos lūgšanā metam uz tevi. Gādā Tu par mums. Tu baro jaunos kraukļus, neviens zvirbulis nekrīt bez tavas ziņas. Kāpēc tad mums nepaļauties uz tevi? Tu zini, kas mums vajadzīgs. Tev ir žēlīga sirds pret mums. Dod, ka arī mēs cits pret citu turam laipnu sirdi.

Dod mums palīdzīgas rokas, ka mēs neaizmirstam labu dot un darīt. Lai mēs no sava maizes kumosa laužam izsalkušam, kailo apģērbjam, iztvīkušo padzirdam, un tā parādam darbos savu ticību. Tas arī Tu būsi mūsu un mūsu pēcnācēju Apgādātājs. Mēs turamies pie tevis un lūdzam:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.