Lūgšana astoņpadsmitajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Ak, Dievs un Kungs! Cik lielā neziņā dzīvo daudz ļaudis šajā pasaulē!

Tu gan esi savu svēto gribu jau pasludinājis sendienās savos svētajos baušļos, bet daudziem, kas tos lasa, tie paliek gluži kā ar segu aizklāti viņu acīm. Ko mums brīnīties par farizejiem, ja tā notiek arī šodien mūsu pašu vidū.

Dažs vēl šodien meklē augstāko bausli bauslībā, bet kad to uzzina, vienalga viņam netīk pēc tā dzīvot. Citi gan zina, ka viņiem pieklājas Dievu mīlēt no visas sirds, no visa prāta un ar visu spēku, bet kam ir spēks to paveikt?

No taviem baušļiem mēs mācāmies atzīt savus grēkus. Dažreiz grēki mūs grib iegāzt elles mocību vidū. Kas tad netveras pie Jēzus, Dāvida Dēla un Dāvida Kunga, tas nepastāvēs.

Ak, žēlīgais Dievs, apžēlojies par mums, nabaga grēciniekiem. Atver mūsu saprašanu, ka mēs tavu prātu saprotam no taviem Svētajiem Rakstiem. Lauz mūsu cieto prātu, ka mēs neturamies tev pretī.

Mums ir daudz grēku un noziegumu. Ko mēs varam dot tev, cilvēku Sargs?

Ar pazemīgu un ticīgu sirdi, lai turamies pie Jēzus, sava Kunga un Pestītāja, kas mūsu vietā ir piepildījis bauslību un remdējis sava Tēva dusmas.

Tu, Jēzus, pieņemsi tos, kas nāk pie tevis ar apbēdinātu sirdi un tev uzticas. Tu esi licis savus un mūsu ienaidniekus par pameslu savām kājām. Tu mums vēl uzvarēsi grēkus, velnu un nāvi.

Tev mēs uzticamies, un no tavas mutes mēs šodien gribam uzklausīt mācību. Palīdzi mums žēlīgi. Neliec mums krist kaunā.

Kas to vēlas no sirds, tie lai tikuši Dievu lūdz ar šiem svētajiem vārdiem:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.