Lūgšana deviņpadsmitajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Mūžīgais Dievs, cik brīnišķi ir tavi darbi, ko Tu dari cilvēku bērniem. Tu uzlūko mūsu vājo miesu un grēkiem apgrūtināto dvēseli. Tu apžēlojies par bēdīgo, kas ticis tevi piesauc. Tu esi mums žēlīgs pret velna skaudību un nenovēlību. Tu piedod visus mūsu grēkus un dziedē visas mūsu kaites.

Vai nebūs tad mums tevi slavēt un izdziedāt tavu godu, Tu, Visuaugstākais?

Ak, Dievs, ja tik daudz iepriecinājuma mēs atrodam jau tavā pagalmā, kas tad vēl būs pašā Debesu namā? Tu mūs aicini uz turieni , augstais Dievs, un esi ierakstījis mūsu vārdus savā grāmatā. Lai mēs tikuši atstājam to, kas aiz muguras, un dzenamies uz priekšu.

Bet kā mēs iesim? Mēs, kas esam kā triekas ķerti! Ak, Kungs, dziedini mūsu kaites! Mēs nevaram iet, ja Tu mūs nevelc. Mēs nevaram tevi turēt ar ticības rokām, ja Tu mūs nestiprini, un ja tavs spēks mūsos, vājos, varens neparādās.

Tāpēc mēs lūdzam tevi, ak, žēlīgais Pestītāj, kad mūsu grēki mūs spiež, tad uzrunā mūs žēlīgi tā: Ņemies drošu sirdi, tavi grēki tev ir piedoti.

Kad nāk bailes vai uzklūp citas bēdas, tad neesi tālu no mums un saki: Ņemies drošu sirdi, tavi grēki tev ir piedoti.

Kad nāk slimība, saki mums Vārdu: Esi drošs, es esmu tas Kungs, tavs Ārsts.

Un kad mums jāiet caur nāves ieleju, tad saki mums: Tici stipri, es esmu augšāmcelšanās un dzīvība, kas tic iekš manis, tas nemirs.

Pēc tādas ticības iepriecināšanas mēs nākam klausīties tavu vārdu un lūdzam tevi:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.