Dieva likums

“Svētīgi tie, kas ir nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā pēc Tā Kunga baušļiem!” [Ps.119:1]

Mēs tiekam uzrunāti kā tādi, kuri kopā ar psalmistu ir uz šī ceļa.

Jautājums, vai tas tā tiešām ir, vai arī pie mums ir noticis patiesais iesākums, vairs netiek uzdots principā, jo tas mūs iedzītu veltīgās bailēs. Mums beidzot ir jāmācās sevi saskatīt kā tādus, kuri ir likti uz ceļa un vairs nevaram darīt neko citu kā to iet.

Tam tāpēc ir savs labs iemesls – vairāk nerunāt plaši un gari par šo iesākumu, šo jautājumu uzskatīt par nediskutējamu un tieši tādēļ vērtēt cilvēkus pēc šī iesākuma.

Kurš neizkļūst no meklējumiem pēc jauna iesākuma, tas ir zem likuma, tas taps likuma samalts un nonāvēts.

Kurš nāk no atrastā sākuma, tas ir Dieva likumā, to likums uztur un pasargā dzīvībai.

Tagad nu ir saprotams tas, ka mūsu psalms sāk ar to, ka nosauc par svētīgiem tos, kas ļauj pie sevis notikt tam, kam Dievs ir licis notikt, kas vairs nedzīvo noliedzot Dieva veikumu, bet ļauj lai Dieva veiktais viņus nes, ļauj, lai viņi tajā ir pasargāti, un tos, kas staigā „pēc baušļiem”.