Cian’ priecajies arvienu [10]

Cian’, priecajies arvienu,
Savas bēdas aizmirsti;
Skaties sava Kunga dienu
Nākam visai mīligi.
Tavus vārtus appušķo,
Tava sirds lai spīguļo,
Un lai visas tavas ielas
Mēž un tīri, mazas lielas.

Visur apkārt acis meti,
Vaktnieks, pili sargadams!
Meitu koris, izej preti
Savam Kungam dziedadams.
Labi ļaudis pilsētā,
Eita visi klaijumā;
Tas nāk, kas tās tautas svēti;
Priecajties, jūs izredzeti!

Klausaities, ko eņģels dara:
Jaunas dziesmas visur skan;
Jumprava no svēta Gara
Apēnotu sev’ noman’.
Dieva Dēls pats nolaižās
Šķīstas mātes miesiņās.
Kā top Mar’ja izredzeta,
Viņam māte novēleta.

Atej ārzte dvēs’lēm vājām,
Mūsu bēdu remdetajs!
Mēs pie tavām svētām kājām
Krītam, grēku deldētajs.
Tava gaisma paganiem
Spīd, caur to mums nabagiem
Jauka žēlastiba rādās,
Miers iekš mūsu ežām stādās.

Lai tavs karogs vicinajās,
Šilo! Jezus! žēligs Dievs!
Lai tavs gods paaugztinajās,
Kamēr saul’ un mēness ies!
Lai tavs dārgais priecas-vārds
Mums no jauna paliek gārds,
Dieva spēks pret vella meliem,
Spīdeklis uz mūsu ceļiem!

Liec tai prieka saulei spīdēt,
Jezus, mans Immanuels!
Nedod mūsu kājām slīdēt,
Lai top spēcigs Izraēls!
Dod pret vellu stipriem būt,
Caur tev vāretajiem kļūt;
Palīdz pret tiem ienaidniekiem
Un ved mūs uz saviem priekiem.

209. 3.