Lapzemes atmodinātāja mācītāja darbības sākums

Tūlīt pēc ordinācijas Larss Levi tika nosūtīja uz ArjepIogu, kur viņš ieņēma mācītāja palīga vietu. Šajā draudzē, ciezdams lielu trūkumu, viņš bija pavadījis savu bērnību.

Jau nākošajā gadā Lestadiusu pārcēla uz Kāresuvanto draudzi un paaugstināja par mācītāju. Jaunais mācītājs bija iemantojis uzticību savas priekšniecības acis, taču šī pārcelšana notika bez viņa ziņas un “gandrīz pret manu gribu”, kā viņš vēlāk rakstīja vēstulē profesoram Vālenbergam.

1826.gada 1.maijā Larss Levi Lestadiuss sāka pildīt “Zviedrijas augstā priestera”, kā viņu jokodamies sauca draugi, pienākumus. Draudze, kurā viņš nu bija mācītājs, ģeogrāfiski bija visaugstākā Zviedrijā. Iepriekšējos gados tur bija kalpojis mācītājs Sakarias Grape, kurš apmācībām izmantoja ortodoksos katehismus un bija apdāvināts sprediķotājs. Iesākumā Lestadiuss pat centās Grapi atdarināt, “lai pilnīgi netiktu viņa aizēnots”.

Jaunā mācītāja attieksme pret garīgo darbu bija ļoti nopietna. Varētu pat teikt, ka tas ļoti centās, taču viņam trūka iekšējas degsmes un dzīvas ticības. Viņš tikai pildīja parastos mācītāja pienākumus, apmācīja bērnus, noturēja dievkalpojumus, bet “nestrādāja dvēseļu glābšanas dēļ”.

Daudz laika Lestadiuss ziedoja personīgām studijām, jo blakus paliekošajai interesei par botāniku, klāt nāca vietējā lapu dialekta un somu valodas mācīšanās. (Bez šīm Lestadiuss pārvaldīja latīņu, ebreju, vācu, franču un zviedru valodas.)

Aizraušanās ar botāniku sagādāja Lestadiusam pasaules slavu. Viņa vārdā tika nosaukti vairāki arktiskie augi, kurus viņš pats bija atklājis un aprakstījis.

1830.gadā Larsu Levi uzņēma Zviedrijas Mednieku līgā; 1832.gadā Edinburgas Botāniskajā biedrībā; 1838.gadā viņš saņēma Franču Goda Leģiona ordeni; 1839.gadā Lestadiusu uzņēma Upsalas Zinātniskajā biedrībā.

Bez pētījumiem botānikā Larss Levi veica zinātniskus pētījumus lapu mitoloģijā, izdarīja meterioloģiskos novērojumus, pētīja, zīmēja un aprakstīja arktisko faunu.