Publiskās kalpošanas amats ir augstākais baznīcas amats

Savos Rakstos Luters laiku pa laikam atkal un atkal atgriežas pie domas, ka publiskais kalpošanas amats ir augstākais baznīcas amats. Taču viņš arī paskaidro, kādēļ kristīga mācītāja amats ir uzskatāms par augstāko amatu: tādēļ, ka tas māca un pielieto Dieva Vārdu.

Luters saka:

“Ja kādam tiek piešķirts Dieva Vārda sludināšanas amats, tad līdz ar to viņš saņem arī visus citus amatus, kuri baznīcā tiek īstenoti caur Dieva Vārdu, proti, pilnvaras kristīt, svētīt [pārvaldīt Svēto Vakarēdienu], saistīt un atlaist, lūgt, tiesāt un pieņemt lēmumus. Patiesi, Evanģēlija sludināšanas amats ir augstākais no visiem, jo tas ir īsts apustulisks amats, kurš ir pamatā visiem pārējiem amatiem un uz kura ir jāceļ visi pārējie amati, piemēram, skolotāju, praviešu, valdnieku un dziednieku amati”.

Runājot par bīskapiem, kuriem, saskaņā ar 1.Tim.3:5, ir jārūpējas par Dieva baznīcu, Luters raksta:

“Tātad, viņi ir tie, kuriem jārūpējas par visiem pārējiem amatiem, lai skolotāji apzinīgi veiktu savus amata pienākumus, lai diakoni atbilstoši izdalītu dāvanas un nebūtu kūtri.”

Un vēl:

“Tas, kuram ir piešķirts Dieva Vārda sludināšanas amats, ir saņēmis augstāko kristīgās baznīcas amatu; tātad, viņš drīkst arī kristīt, svinēt misi [Svēto Vakarēdienu] un veikt visus mācītāja pienākumus. Taču, ja viņš to nevēlas, viņš var vienīgi sludināt un atstāt visus sekundāros amatus citu pārziņā, kā to darīja Kristus un Pāvils, un visi apustuļi, Ap.d.6.”

Sekojot Luteram, arī visa konfesionālā luteriskā baznīca māca, ka publiskais kalpošanas amats (mācītāja amats) ir augstākais baznīcas amats, jo tā pārziņā atrodas Dieva Vārds, Kristus augstākā dāvana baznīcai.

Dr. Valters:

“Dieva Vārda amats ir augstākais baznīcas amats, kurš ir pamatā visiem pārējiem baznīcas amatiem.”